Kas 2024. gadā notiks ar cenām Latvijas veikalu plauktos, kādas vēsmas gaidāmas darba tirgū un algas lapiņās, un kā kopumā izvērtīsies ekonomikas izaugsme – prognozes izdara SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomika ievilkta lejupslīdē

Latvijas ekonomikas kritums 2023. gada pirmajos trīs ceturkšņos veido 0,6%. 2023. gadā lejupslīde būs izrādījusies dziļāka nekā prognozēts gada sākumā – tā būs aptuveni 0,4% apmērā. Sarežģījumi apstrādes rūpniecībā, eksportā kopumā un inflācijas nomocītais privātais patēriņš ir ievilkuši ekonomiku lejupslīdē.

Pazīmes norāda, ka ekonomiskā aktivitāte 2023. gada beigās jau varētu būt sasniegusi zemāko punktu. Tuvākajos divos trijos ceturkšņos Latvijas ekonomikas aktivitāte saglabāsies izteikti stagnatīva.

Būtiskākais īstermiņa izaugsmes aktivitātes atbalsts būs ieplūstošie Eiropas fondi, īpaši būvniecībā. Daudz kas būs atkarīgs no birokrātijas spējas nodrošināt to pieejamību. Pirktspējas uzlabošanās pakāpeniski atdzīvinās privāto patēriņu, kas būs galvenais izaugsmes vilcējs 2024. gadā.

Inflācija eirozonā un Latvijā strauji pazeminās. Tas stiprina cerības, ka procentu likmju slogs varētu tikt mazināts jau 2024. gada sākumā, sniedzot pozitīvus impulsus ekonomikai. Tas aktivizēs patēriņu iekšzemē, gan pieprasījumu ārējos tirgos.

Tomēr likt likmes uz straujiem uzlabojumiem, īpaši eksporta tirgos, pamatu es neredzu. Vācijas un Ziemeļvalstu ekonomiku perspektīvas 2024. gadam ir vājas. Preču eksportā kritums vēl gada sākumā turpināsies, kas pakāpeniski stabilizēsies. Labākas izaugsmes perspektīvas ir pakalpojumu eksportam. Izteiktākas nostiprināšanās pazīmes varētu parādīties gada otrajā pusē.

Atsevišķos sektoros apstrādes rūpniecībā situācija varētu saglabāties stagnatīva arī visu 2024. gadu. Izaugsme nav gaidāma arī tranzīta nozarē. Ja būs atbilstoši laikapstākļi, veiksmīgi rezultāti gaidāmi lauksaimniecībā. Pie nelielas izaugsmes atgriezīsies mazumtirdzniecība un pakalpojumi. Tāpat aktivitāte uzlabosies arī nekustamā īpašuma un finanšu nozarēs.

Pašreizējās Latvijas izaugsmes prognoze 2024. gadam (2,2%), ir optimistiska. Reāla, ja inflācijas tempu kritums būs pietiekams, lai Eiropas Centrālā banka (ECB) pēc iespējas ātrāk uzsāktu mazināt procentu likmju slogu, izvairīsimies enerģijas cenu kāpumiem un neparādīsies jauni nopietni izaicinājumi. Risks, ka stagnācija var ievilkties, ir augsts.

Pārtikas cenas stabilizēsies

Novembrī gada inflācija noslīdēja līdz 1%. 2023. gada vidējā inflācija, visticamāk, būs 9%.

Inflācijas tempu sarukumu ir nodrošinājis enerģijas cenu kritums, kas ir mazinājis spiedienu uz preču un pakalpojumu cenu pieaugumu, ko bremzē arī izaugsmes grūtības.

2024. gada sākumā parādīsies gāzes cenu sarukuma ietekme tarifos, bet gada laikā enerģijas cenu krituma ietekme pamazām izzudīs. Enerģijas cenas būs svārstīgas, taču strauji noturīga to palētināšanās nākamgad neturpināsies. Lēnīgā globālā izaugsme varētu arī pasargāt no būtiska pieauguma, lai gan laikapstākļi un ģeopolitiskie notikumu faktori padara to svārstīgumu neprognozējamu.

Nākamgad stabilākām ir jākļūst pārtikas cenām, iespējams, pat vairākās grupās cenu līmenis var kristies. Ja izaugsme pasaulē buksēs, preču cenu kāpums būs minimāls, pieļaujot, ka deflācijas spēki Ķīnā atsauksies noteiktu preču cenu īslaicīgā kritumā. Pakalpojumos saglabāsies stabilāks inflācijas spiediens, algu izmaksu kāpuma dēļ.

2024. gada inflācijas prognoze ir 1,5%. Ja izvairīsimies no saspīlējumiem enerģijas tirgū un būtiskiem klimatiskiem notikumiem, inflācija var izrādīties arī zemāka.

Neliels bezdarba pieaugums

2023. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis Latvijā palielinājās par 0,1%, sasniedzot 6,5%. Nelielais bezdarba pieaugums nesignalizēja par būtisku situācijas pasliktināšanos darba tirgū. Tas joprojām ir aktīvs, ko apliecina arī citi rādītāji. Tomēr tuvāko ceturkšņu laikā aktivitāte darba tirgū palēnināsies un gaidāms neliels bezdarba pieaugums.

Ekonomiskās aktivitātes stagnācija, jo īpaši sarežģījumi apstrādes rūpniecībā, tai skaitā uz eksportu orientētajās un tranzītā, norāda uz nelielu, bet bezdarba pieauguma iespējamību 2024. gada sākumā.

Darba meklētāju rindas tuvākajos mēnešos varētu paplašināt arī maksātspējas grūtības, kas spiestu darba meklējumos iesaistīties tādus iedzīvotājus, kas bijuši ekonomiski neaktīvi. Tomēr krasas izmaiņas nav gaidāmas.

Uzņēmumu aptaujās darbaspēka trūkuma aktualitāte ir mazinājusies nedaudz un joprojām pastāv. Tādēļ bezdarba pieaugums būs īslaicīgs, kamēr darbinieki savā nozarē atradīs jaunas iespējas vai pieņems lēmumu par iespējām citā. Darba devēji nesteidz atlaist darbiniekus, jo saprot, ka ekonomika ir cikliska un iespēju robežās meklē veidus kā tos noturēt.

Demogrāfisko tendenču dēļ uzņēmumiem darbinieku meklējumi kļūst par pastāvīgu aktualitāti. Darba zaudēšana vairumam darbinieku, kuru prasmes tiek atjaunotas, būs salīdzinoši īslaicīga parādība. Parādoties sezonālajiem darbiem un aktivizējoties ekonomikai, bezdarbs atkal mazināsies.

Nodarbinātības kāpināšana ir aktuāls uzdevums. Latvijā ir saskatāms strādāt spējīgu darbinieku resurss, kuru iesaistīšana darba tirgū ir mūsu interesēs. Izejot cauri gada sezonālajām svārstībām, nākamgad bezdarba līmenis varētu būt aptuveni šā gada beigu līmenī – 6,6%.

Sarežģījumi apstrādes rūpniecībā, eksportā un tranzīta pakalpojumos nozīmē, ka darba tirgus atdzišanas pazīmes izteiktāk būs jūtamas reģionos, kamēr Rīgā tas kopējo ainu ietekmēs minimāli vai nemaz. Jāņem vērā arī bēgļu kustības ietekmi uz darba tirgus statistiku.

Algu kāpuma temps noplaks

2023. gada 3. ceturksnī vidējā darba samaksa palielinājās par 11,8% līdz 1549 eiro. Vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga straujāk nekā privātajā, attiecīgi par 13,7% un 11,1%.

Pieauguma tempa noturīgums 2023. gada trešajā ceturksnī ir nedaudz negaidīts, ņemot vērā ekonomikas izaugsmes grūtības. Tomēr turpmākie algu pieauguma tempi noplaks.

Visticamāk, ka būs novērojamas atšķirības starp privāto un publisko sektoru. Privātajā sektorā uz izaugsmes tempu palēnināšanos reaģē ātrāk nekā publiskajā. Tomēr arī tur nākamgad algu pieauguma iespējas kļūs ierobežotākas.

Inflācija jau šobrīd būtiski iepaliek no atalgojuma kāpuma, stiprinot pirktspēju, kam pakāpeniski ir jāatdzīvina patēriņš. Taču ne visi šobrīd piedzīvo atalgojuma pieaugumu un arī citi ienākuma veidi indeksāciju vēl piedzīvos, kā dēļ joprojām liela daļa mājsaimniecību izjutīs nopietnas maksātspējas grūtības.

Nākamgad zaudētās pirktspējas atgūšanās turpināsies, kaut algu pieaugums noslīdēs līdz 7 – 8%. Būtiska ietekme uz pieaugumu būs minimālās algas palielināšanai. Izaugsmes buksēšana var likt daudzām nozarēm optimizēt zemāk atalgoto darbinieku skaitu, mazinot slodzes, ietekmējot vidējās algas līmeni.

Ņemot vērā 2024. gada perspektīvu, ir grūti atrast iemeslus, lai kādā no nozarēm algu kāpums neturpinātos. Kā ierasts, tas nenotiks vienmērīgi, jo starp nozares uzņēmumiem, gan uzņēmuma darbiniekiem atšķirības saglabāsies vienmēr.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists