Šobrīd valdībā un Saeimā aktīvi tiek apspriesta jauna nodokļu reforma – jā tā tiks pieņemta, jau nākamgad iedzīvotāji pamanīs izmaiņas savos ienākumos. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis apkopojis tās topošās reformas izmaiņas, kas skars cilvēku finanses visvairāk.

Svarīgākās izmaiņas

• 2018. gadā atvieglojums par apgādībā esošu personu sasniegs 200 eiro mēnesī, bet līdz 2020. gadam tas palielināsies līdz 250 eiro mēnesī.
• Pensijas neapliekamais minimums nākamgad tiek paaugstināts līdz 250 eiro mēnesī (šobrīd 235 eiro), 2019. gadā – līdz 270 eiro mēnesī. 2020. gadā tam jāsasniedz 300 eiro mēnesī.
• Minimālā alga tiks palielināta no esošajiem 380 eiro līdz 430 eiro.
• Pieaugs akcīzes nodoklis benzīnam (+7,8%), dīzeļdegvielai (+11%), sašķidrinātai naftas gāzei (+12%). Akcīzes nodokļa likmi cigaretēm cels par 5,5%, vīnam par 18%, bet alum par 24%.
• Ar IIN apliks izložu un azartspēļu laimestus, ja laimesta vērtība pārsniegs 3000 eiro.

Kam būs lielākais algas pieaugums

Nodokļu reformas rezultātā teju 99% algoto darbinieku būs ieguvēji. Būtiskāku ieguvumu eiro izteiksmē gūs tieši zemo algu saņēmēji.

Neapliekamais diferencētais minimums ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī būs 200 eiro, 440-1000 eiro mēnesī – tas pakāpeniski samazināsies. Ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī tas būs 0.

Mainīsies iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likme: ienākumiem līdz 20 000 gadā eiro – 20%, ienākumiem līdz 55 000 eiro – 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro – 31,4%.

Lielāka nodokļu likme tiks piemērota tikai tai algas daļai, kas pārsniedz ar 20% INN apliekamo summu. Piemēram, algām līdz 1667 mēnesī INN likme ir 20%. Bet, ja strādājošais “uz papīra” saņem 1700 eiro, tad ar 23% liks apliekti vien 33 eiro (1700 – 1667).

Tiks palielināts atvieglojums par apgādībā esošo personu – no 175 eiro līdz 200 eiro. Bet līdz 2020. gadam – līdz 250 eiro.

Ņemot vērā plānoto minimālās algas palielināšanu no pašreizējiem 380 eiro līdz 430 eiro, kā arī diferencēto neapliekamo minimumu, minimālās algas saņēmējs nākamgad uz rokas saņems par 44 eiro vairāk. Ģimenē ar diviem bērniem, kurā abi vecāki saņem minimālo algu, mēneša ienākumi pieaugs par 73 eiro.

Piemēram, mainīgā neapliekamā minimuma un INN likmes dēļ nākamgad tiem, kuri saņem bruto algu 600 eiro apmērā ienākumi pieaugs par 20 eiro, bet tiem, kuri saņem 800 eiro – par 13 eiro. Zīmīgi, ka 1000 eiro saņēmējam ienākumi palielinās vien par 7 eiro, savukārt tiem, kuri saņem 1500 – jau par 20 eiro.

Jāpiemin arī izmaiņas, kas ietekmēs pensionāru ienākumus. Pašlaik pensijām IIN 23% apmērā piemēro jau no 235 eiro. Nākamgad plānots neapliekamo minimumu palielināt līdz 250 eiro, 2019. gadā līdz 270 eiro, 2020. gadā jau līdz 300 eiro. Nākamgad pensionārs, kurš saņem pensiju bruto 300 eiro, reformas rezultātā saņems par 4,95 eiro, 2019. gadā – 8,95 eiro, bet 2020. gadā – par 14,95 eiro mēnesī vairāk. Protams, pensijas apmēru var ietekmēt arī iespējamā indeksācija.

Iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus

Lielākās izmaiņas ir saistītas ar iespēju saņemt INN atvieglojumus par iemaksām privātajos pensiju fondos un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā.

Saņemt nodokļu atvieglojumus būs iespējams tikai tad, ja līgums par uzkrājošo apdrošināšanu ir noslēgts uz 10 gadiem (šobrīd – 5 gadi). Turklāt, ja šobrīd atvieglojumi ir iespējami par iemaksām, kuru apmērs nepārsniedz 10% no bruto ienākumiem gan pensiju fondos, gan uzkrājošajā apdrošināšanā (kopā 20%), ar nākamo gadu atvieglojumi būs iespējami par summu, kas nepārsniedz 4000 eiro, bet ne vairāk par 10% no apliekamā ienākuma kopumā.

Ar nākamo gadu no 215 līdz 600 eiro tiks palielināta attaisnoto izdevumu summa par izglītību, medicīnas izdevumiem un ziedojumiem. Tomēr tiks noteikts procentuāls ierobežojums – 50% no maksātāja gada apliekamā ienākuma.

Kam būs jāmaksā sociālais nodoklis

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme tiks paaugstināta par vienu procentpunktu. Ieņēmumi tiks novirzīti pamatbudžetā veselības aprūpes nozares finansēšanai. Obligāto iemaksu likme būs 35,09% – no tiem 24,09% maksās darba devējs un 11% darba ņēmējs.

Ja saimnieciskās darbības veicēja ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, tad 5% no ienākuma būs jāiemaksā pensiju 3. līmenī. Ja gada laikā ienākumi būs mazāki par 50 eiro, iemaksas pensiju 3. līmenī varēs neveikt.

Ja saimnieciskās darbības veicēja ienākumi sasniedz un pārsniedz minimālās algas apmēru, tad viņš no ienākumiem, kas pārsniedz minimālo algu, veiks VSAOI 31,13% apmērā (pensijām, invaliditātei, maternitātei, slimībai un vecāku apdrošināšanai). Savukārt no pārējiem ienākumiem 5% – pensiju apdrošināšanai. Piemēram, ja ienākumi ir 500 eiro: no 430 eiro būs jāmaksā VSAOI 31,13%, bet no 70 eiro – 5% pensiju 3. līmenī.

Par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām būs jāveic VSAOI 5% apmērā, tos iemaksājot pensiju 3. līmenī. Ja autoratlīdzība pārsniegs 430 eiro mēnesī, ieturētā summa tiks novirzīta uz pensiju 1.un 2. līmeni. (likuma grozījumi attieksies uz aptuveni 90 000 saimnieciskās darbības veicējiem, 11 450 pašnodarbinātajiem un 3651 autoralīdzību izmaksātājiem)

Mikrouzņēmumu nodoklis

Maksimālā mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmā strādājošajiem darba alga tiek palielināta no 750 eiro līdz 900 eiro mēnesī vienam darbiniekam. Aplikt ar nodokļiem vispārējā kārtībā varēs tos darbiniekus, kuru kopējie ienākumi no mikrouzņēmumiem pārsniegs 10 800 eiro taksācijas gadā. 80% no iemaksātā MUN tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā.

Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme būs 15%, bet maksimālais mikrouzņēmuma apgrozījums nevarēs pārsniegt 40 000 eiro.
MUN režīmu varēs izmantot ne tikai esošie MUN maksātāji, bet arī saimnieciskās darbības veicēji, kuri atbildīs noteiktajiem principiem.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists