Vidējais patēriņa cenu līmenis aprīlī gada laikā ir audzis 2%, precēm cenas palielinājās par 1.5%, pakalpojumiem par 3.3%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām aprīlī bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportam, alkoholam un tabakas izstrādājumiem, kā arī veselības aprūpei.

Kā rāda līdzšinējās tendences, pakalpojumu sadārdzināšanās turpināsies. To veicina pirktspējas kāpums, kā arī straujais izmaksu pieaugums. Aprīlī pārtikas cenu līmenis ir pakāpies par 0.3%. Pārtikas cenu kāpums šogad ir kļuvis lēnāks, kaut izmaiņas dažādās grupās ir krietni atšķirīgas. Potenciālo pārtikas cenu kāpumu varētu bremzēt nopietna konkurenta pieteikums ienākšanai Latvijas tirgū, kā arī labvēlīgi laikapstākļi. Tāpat patērētājam labvēlīgā virzienā ir sakustējušās arī piena cenas.

Kā potenciālais ārējais inflāciju veicinošs risks parādās energoresursu cenu kāpums. Ņemot vērā apstākļus, kas veidojas naftas tirgū, jo īpaši OPEC rīcības un krājumu izmaiņu rezultātā, pieaug risks, ka cenas gada beigās var pakāpties pat līdz 85$. Tas, ka naftas cena tiecas uz jauniem augstumiem, ir daudz argumentu. OPEC+ turpina uzturēt ieguves ierobežojumus, bet globālais naftas pieprasījums ir superspēcīgs, kaut globālā izaugsme varētu būt jau cikla augstākajā punktā. Venecuēlas naftas ieguve nonākusi lejupslīdes spirālē, atjaunojušās problēmas Lībijā, bet sankciju atjaunošana Irānai nozīmē būtiskus piegādes ierobežojumus. Arī naftas krājumi ir turpinājuši rukt.

Savukārt ASV naftas ieguve ir atdūrusies pret nepietiekamām pārvades jaudām, kas sarežģī naftas nogādāšanu tirgū. Šāds scenārijs būtiski mainīs inflācijas dinamiku, galvenokārt nākamgad. Inflācija šogad būs straujāka nekā eirozonā, taču līdzīgi pērn uzrādītajam tmepam – 2.7%.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists