Inflācijas kāpums maijā bija 0.2%, kas bija mērenāks, nekā gaidīts. Gada laikā inflācija sasniedza 3.3%. Precēm cenas pieauga par 3.4%, pakalpojumiem par 3.1%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada maijā bija cenu kāpumam pārtikai, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, degvielai, alkoholam un tabakai, kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Inflācijas temps šogad jau otro mēnesi pēc kārtas ir pārvēlies 3% robežas un pie šīs atzīmes balansēs arī turpmākajos mēnešos. Augstāko punktu tā varētu sasniegt jūlijā un tad, iesākoties tradicionālajiem deflācijas mēnešiem, mazināties. Ierobežota, taču noturīga ārējā ietekme caur importēto produkciju turpinās uzturēt spiedienu uz inflāciju pat apstākļos, kad globālā inflācija joprojām ir ļoti vāja un daudzviet ir tālu no centrālo banku, tai skaitā ECB, vēlamās 2% atzīmes. Inflāciju nomierinošs potenciāls gada otrajā pusē ir naftas cenu samazinājumam, kas mazinātu degvielas cenas. Taču cenu veidojošo faktoru mozaīka patlaban ir tik mainīga, ka to viennozīmīgi prognozēt nav iespējams. Tikpat sarežģīts uzdevums ir prognozēt laikapstākļus, kas noteiks tālāko cenu attīstību pārtikai.

Pašreizējās pārtikas izejvielu prognozes liecina, ka kviešu, sojas un kukurūzas cenas turpmāk varētu piedzīvot minimālu lejupslīdi. Taču cūku mēris Ķīnā varētu atstāt globālu ietekmi uz cūkgaļas un putnu (pieaug pieprasījums cūkgaļas sadārdzinājuma dēļ) gaļas cenām. Pozitīva ziņa ir par gāzes tarifu samazināšanu mājsaimniecībām. Taču rudenī rīdziniekus, visticamāk, sagaida augstāki siltumenerģijas tarifi. Tāpat inflāciju turpinās uzturēt pakalpojumu cenu pieaugums, ko uztur nemitīgais darbaspēka sadārdzinājums. Šā gada inflācijas prognoze ir 2.9% ar augšupejošu nākotnes perspektīvu, gada sākumā uzrādītās inflācijas ietekmes dēļ.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists