Februārī, salīdzinot ar janvāri cenu pieauguma inerce turpinājās un cenu līmenis palielinājās par 0.6%. Ar rezonansi visā Eiropā februārī turpinājās pārtikas cenu pieaugums. Pārtikas cenu kāpums veidoja pusi no kopējā cenu pieauguma februārī – 0.32 procentpunkti. Alkohola un tabakas cenu pieaugums klāt pievienoja vēl 0.16 procentpunktus, ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi 0,09 procentpunktus.
Rezultātā gada inflācija noslīdēja līdz 20.3%, kas ir zemākais temps kopš pērnā gada jūnija. Gada laikā lielāko ietekmi uz inflāciju joprojām veido – mājoklis (+46.6%), pārtika (+25.3%) un transports (+9.7%).
Februāra inflācija joprojām ir ļoti augsta, bet turpmākajos mēnešos temps mazināsies straujāk un martā tā var noslīdēt jau krietni zem 20% atzīmes. Tālākā inflācijas gaita ir samērā biezā miglā tīta, jo atkarīga no globāliem faktoriem. Redzam, ka inflācijas augstākie punkti ir aiz muguras. Tempi turpinās sarukt, bet februāra dati signalizē, ka kritums nav tik nasks, kā mēs to vēlētos redzēt, ne eirozonā, ne Latvijā. Tādēļ grūti prognozēt, cik strauji un zemu tā noslīdēs. Spēcīgie darba tirgi un noturīgā ekonomika nodrošina darba samaksas pieaugumu, kas pārliekas atkal cenās. Īpaši nepatīkami tas ir tādēļ, ka tas spiedīs centrālajām bankām būt vēl agresīvākām un celt likmes augstāk. Tas nozīmē papildus problēmas ekonomikai un daudzās valstīs izraisīt parādu krīzes. Tuvākajos mēnešos enerģijas cenu sarukums labvēlīgi ietekmēs inflāciju velkot to uz leju. Bet gada otrajā pusē cenas no pašreizējiem līmeņiem varētu atkal celties uz augšu. Taču pamats straujiem augšup lēcieniem, kādus piedzīvojām pērn, nav saredzami. Degvielas cenas tuvākajā laikā, visticamāk, saglabāsies esošajos līmeņos. To tālākās izmaiņas būs atkarīgas no situācijas globālajā ekonomikā. Jo spēcīgāka būs izaugsme, jo augstāk naftas cena pieaugs. Vēl ar zināmu inerci turpināsies pārtikas cenu sadārdzināšanās. Stabilizējoties enerģijas cenām, noteiktos produktu segmentos parādīsies arī cenu samazināšanās. Bet to cik plaša tā būs turpmāk noteiks arī laikapstākļi un situācija globālajā ekonomikā.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
