Jūlijā inflācijas sprints turpinājās, mēneša laikā uzrādot kāpumu 2.2% apmērā. Tas uzdzina gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 21.5%, līmenim, kas valdīja ekonomikā 90to gadu sākumā. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu līmeni jūlijā, salīdzinot ar 2021. gada jūliju, bija cenu kāpumam par mājokli, pārtikai un transportu, kas kopā veidoja 18.19 procentpunktus no kopējā pieauguma.

Pašreizējais inflācijas temps rada arvien lielāku negatīvo ietekmi uz pirktspēju, kuras kritums paātrinās. Korekcijas patēriņā kļūs arvien izteiktākas, bremzējot ekonomisko aktivitāti. Tādēļ aktuālākais jautājums ir – kad pašreizējais inflācijas temps sāks normalizēties? To primāri noteiks enerģijas cenu turpmākais vektors, kas būs nosakāms nākamā gada sākumā. Respektīvi, ja enerģijas nodrošināšanas un taupības pasākumi būs veiksmīgi un laikapstākļi labvēlīgi – enerģijas ražošanai, gan patēriņam – ne pārāk auksta ziema, cenu kāpums un samērīgs patēriņš var nodrošināt ierobežotāku rēķinu pieaugumu un attiecīgi mazāku negatīvo ietekmi. Nelabvēlīgā scenārijā enerģijas cenu griesti kāps augstāk, kam sekos arī tarifi. To potenciāls būs novērtējams nākamā gada sākumā.

Gada beigās pilnā mērā stāsies spēkā arī Krievijas naftas produktu sankciju ietekme. Tādēļ inflācijas augstākais punkts varētu tikt sasniegts nākamā gada pirmajā ceturksnī. Pašreizējos kāpuma apstākļos jāņem arī vērā, ka tikpat strauji, cik pieaugušas, enerģijas cenas var arī rukt, kaut tie nebūs vēsturiski zemākie līmeņi. Pozitīva ziņa, ka ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija piektdien paziņoja, ka jūlijā pasaules pārtikas cenas samazinājās, FAO pārtikas cenu indeksam samazinoties par 8,6%, salīdzinot ar jūniju, galvenokārt augu eļļu, graudaugu, cukura, gaļas un piena produktu cenu krituma dēļ. Šogad gada vidējās inflācijas prognoze ir 16.5-17%.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists