Inflācija ir satraucoši augsta visā eirozonā, bet Baltijā tā ir starp augstākajām. Eirozonā inflācija aprīlī sasniedza 7,5%, Latvijā 13%, Lietuvā 16.8%, bet Igaunijā pat visus 19%. Latvijā lielākā ietekme uz inflāciju aprīlī bija cenu kāpumam pārtikai, transportu, mājokli, dažādu preču un pakalpojumu grupai, alkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī apģērbam un apaviem. Trīs galvenās grupas veidoja 10.3 procentpunktus no kopējās inflācijas, attiecīgi pārtika – 4.46pp., transports 3.23pp un mājoklis ar 2.61 procentpunktu.
Attiecībā uz inflāciju tuvāko mēnešu laikā labu ziņu nebūs. Lai gan inflācija visā eirozonā ir paplašinājusies, to joprojām galvenokārt virza enerģija un pārtika un citas preces. Turklāt aprīlī pārtikas cenu kāpums bija augstākais jebkurā mēnesī pēdējo 20 gadu laikā. Latvijā pārtikas cenu kāpums aprīlī gada laikā sasniedza 3.8%. Nedaudz zemāks kāpums ar attiecīgi 3.7% un 3.6% bija vērojams 2007. gada oktobrī un novembrī. Visas pazīmes liecina, ka pārtikas dārdzības pieaugums sevi nav izsmēlis, jo tajās vēl izpaudīsies Ukrainas kara radītās sekas. Grūti novērtēt arī enerģijas un preču cenu pieauguma blakusefektus. Tādējādi inflācijas kontekstā dominēs augšupvērsti riski.
Augtā inflācija arvien nopietnāk sāk apdraudēt mājsaimniecību pirktspēju. Īpaši smags sitiens ir iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Tādēļ neizbēgami būs nepieciešama limitēta valsts iejaukšanās, lai mīkstinātu enerģijas un pārtikas cenu pieaugumu. Mērķēti pasākumi noteikti ļaus efektīvāk izlietot budžeta līdzekļus. Tomēr noteiktos apstākļos, piedzīvojot nesamērīgus cenu lēcienus pārtikai vai enerģijai, arī vispārināti atbalsta pasākumi var būt nepieciešami. Tas nebūs viegli panākams, ierobežoto fiskālo iespēju dēļ. Ģeopolitiskās situācijas dēļ energoresursu cenas saglabāsies paaugstinātas. Saspringtākais laiks solās būt gada beigas, kad enerģijas patēriņš pasaulē ir visaugstākais. Ilgtermiņā nav lielas atšķirības, vai par dārgo enerģiju apmaksā valsts vai iedzīvotāji. Tā kā esam enerģijas importētājvalsts, tuvākajos gados paralēli jaunu jaudu izveidei, pastiprinātai uzmanībai ir jābūt efektīvai energotaupības un energoefektivitātes jautājumu risināšanai. Tikmēr mājsaimniecības patēriņa nodrošināšanai pievērsīsies uzkrājumiem. Tad sekos lielāku pirkumu pārskatīšana un atlikšana. Paaugstinātai inflācijai turpinoties, nonāksim situācijā, kad cilvēki samazinās citu preču patēriņu, sabremzējot ekonomisko aktivitāti. Tomēr inflācijai nākamgad vajadzētu sākt palēnināties, enerģijas un pārtikas cenām ir jāstabilizējas.
Ir atsevišķas pazīmes, ka inflācijas kāpums eirozonā varētu sākt stabilizēties. 2021. gada sākumā bija lieli cenu pieaugumi, kas pamazām izzudīs no 12 mēnešu rādītājiem. 2022. gada beigās un 2023. gada sākumā šādi bāzes efekti veicinās izteiktu inflācijas palēnināšanos, kas nākamā gada vasarā var nozīmēt inflācijas sarukšanu eirozonā līdz aptuveni 2%. Latvijā tā varētu saglabāties augstāka, jo šeit būs straujāks darbaspēka izmaksu kāpums.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
