Maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenu līmenis ir audzis par 0,3%. Gada inflācija saruka līdz 0,1%. Lielākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām gada laikā bija degvielas, alkohola un tabakas izstrādājumu, kā arī veselības aprūpes cenu pieaugumam. Savukārt pretsvarā bija kritums ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenās, kura pozitīvā ietekme uz izdevumiem vasaras periodā ir minimāla. Joprojām lielākajā daļā nozīmīgo patēriņu grupu, kas tiešāk ir izjūtams ikdienas patēriņā, cenas turpina virzīties augšup. Visticamāk, ka maijā tika sasniegts zemākais inflācijas punkts šogad. Turpmāk, ar nelielu atkāpi jūlijā, inflācijas temps atkal celsies. Pamazām no inflācijas datiem sāks izbalēt enerģijas cenu krituma ietekme, kas šobrīd maskē spēcīgākas cenu pieauguma tendences pakalpojumos. Tomēr arī šajos segmentos cenu pieauguma straujumam vajadzētu bremzēties, par ko liecina palēninājums darba algu pieaugumā. Turpmākā lielākā nenoteiktība par inflācijas tendenci saistās ar enerģijas cenu attīstību un iespējamām izmaiņām nodokļos. Īstermiņā šķiet, ka šoki enerģijas jomā izpaliks. Savukārt attiecībā uz nodokļiem lielākā nenoteiktība ir par to, vai tiks mainīta PVN likme. Pārtikas cenām ir jāstabilizējas. Vasaras periodā varētu sagaidīt labākas sezonālās cenas pārtikai, jo šķiet, ka laikapstākļi ražai ir bijuši samērā labvēlīgi. Šī gada inflācijas prognoze ir 1,6%, nākamgad 2,4%
Eiropas gāzes cena aizvadītajā nedēļā uzlēca līdz augstākajam līmenim šogad pēc pārrāvuma gāzes pārstrādes rūpnīcā Norvēģijā. Eiropas etalona TTF cena biržā pieauga virs 38 eiro par megavatstundu, bet pēc tam uzsāka lejupslīdi. Cenu kāpums līdz augstākajām cenām kopš decembra sākuma ir pazīme, ka tirgi joprojām ir jutīgi, neskatoties uz gandrīz rekordaugstiem gāzes krātuvju līmeņiem Eiropā. Eiropā gāzes krātuves jau ir piepildītas par vairāk nekā 70%, kas ir otrs vēsturiski augstākais līmenis šajā laikā. Norvēģija ir lielākais dabasgāzes piegādātājs Eiropai, un pagājušajā gadā tā nodrošināja 30 procentus no bloka patēriņa. Šobrīd karstuma viļņa dabasgāzes pieprasījums pieaug Āzijā un Eiropas gāzes cenām ir jāsaglabājas augstākām.
Pozitīvas tendences vērojamas naftas cenās. Brent cena pēc OPEC+ sanāksmes nokritās līdz zemākajam rādītājam kopš februāra sākuma. Šokēta par cenu kritumu, OPEC+ bija spiesta nākt klajā ar skaidrojumiem ar garantijām, ka viņi nekādā gadījumā nenovirzās no “cena pār apjomu” politikas un nepāriet uz agresīvu tirgus daļu atgūšanu. Taču ir skaidrs, ka pašreizējie OPEC+ ražošanas samazinājumi nav mūžīgi un nozīmē vēlāku piedāvājuma pieaugumu un spiedienu uz cenu. Tādēļ, lai arī cena ir šobrīd ir nedaudz atguvusies, tā atrodas zem aprīļa un maija līmeņiem.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
