Decembrī patēriņa cenu līmenis joprojām dzīvojās pa negatīvo teritoriju, uzrādot kritumu par 0,5%. Precēm cenas samazinājās par 1,4 %, bet pakalpojumiem palielinājās par 1,6%. Neskatoties ilgstošo deflāciju un salīdzinot cenu izmaiņas 2020. gadā ar 2019. gadu, pērn vidējā inflācija bija ar nelielu, bet pozitīvu vērtību – +0,2%. To pamatā noteica uzņemtā inerce pērnā gada sākumā. Februārī tika sasniegts augstākais kāpuma punkts – +2,2%. Jau aprīlī inflācija sadila līdz 0, bet turpmākajos mēnešos, ar nelielu atkāpi jūlijā, valdīja deflācija, kas vēl nedaudz iestiepsies šā gada sākumā. Pērn nelielo cenu kāpumu uz leju vilka negaidītās globālās lejupslīdes raisītie iemesli, liekot enerģijas cenām sabrukt. Rezultātā palētinājās maksa par mājokli un transportu. Neliels kritums bija vērojams arī apģērbiem un apaviem. Tikmēr turpināja sadārdzināties tādas mājsaimniecībām būtiskas izdevumu sadaļas kā pārtika un veselības aprūpe.

Ņemot vērā augsto saslimstību, ieviestie pasākumi turpinās smacēt ekonomiku, kā dēļ cenu kāpums būs joprojām lēnīgs. Cenu līmeni negatīvajā zonā vēl kādu laiku turēs enerģijas cenu krituma ietekme. Taču drīzumā tā sāks izplēnēt. Pasaules ekonomikai atgūstoties, enerģijas devums uz inflāciju nostiprināsies. Lai arī uz atgūšanos jāuzgaida, pozitīvais devums var parādīties nedaudz agrāk, par ko liecina nesenais naftas cenas kāpums, ko ātri var pamanīt degvielas uzpildes stacijās. Tajā pašā laikā pastāv arī iespējas, ka neīstenojoties cerībām uz ekonomikas atjaunošanos, ASV politikas vai tirgus dalībnieku domstarpību dēļ, cenas atkal slīd lejup. Mērens cenu kāpums saglabāsies pārtikai, ko nedaudz piekoriģēs jauna spēlētāja ienākšana. Kaut arī nekas neliecina, ka pasaulē veidotos noturīgi paaugstinātas inflācijas apstākļi, jo krīzes ietekmē jaudu noslodze ir kritusies, bezdarbs pieaudzis un saglabājas nenoteiktība, daudzviet vērojama inflācijas gaidu pieaugums. Manuprāt ļoti reāls ir īslaicīgs cenu kāpuma uzplaiksnījums gada vidū, līdz ko ekonomika atbrīvosies no ierobežojumiem. Šajos mēnešos būs uzkrājies aizkavētais pieprasījums un ir jautājums par piedāvājuma spēju uz to reaģēt. Iedzīvotāju kāre tērēties strauji atjaunosies, ko uzņēmēji nekautrēsies savā labā izmantot. Tāpat, par spīti sarežģījumiem, visu šo laiku pakalpojumos vērojams noturīgs cenu pieaugums, ko uztur nezūdošais algu kāpums spiediens. Tāpat daudzi uzņēmēji arī cels cenas, lai izlīdzinātu iekrātos zaudējumus un turpinātu ievērot daudzos nosacījumus, kas vēl tik drīz nezudīs.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists