1. ceturksnī algu kāpums nedaudz piebremzējās – vidējā bruto darba samaksa gada laikā palielinājās par 6.9%, sasniedzot 1297 eiro. Ņemot vērā pieaugušo inflāciju, reālā darba samaksa saruka par 2.7%.

Darba samaksas pieauguma palēnināšanos veido vairāki faktori. Publiskajā sektorā ir mazinājušies vai noslēgti kovid laikā veikto piemaksu efekts. Privātais sektors ir kļuvis piezemētāks, kaut Ukrainas kara faktors jūtamāk izpaudīsies turpmākajos ceturkšņos. Tāpat ekonomikai normalizējoties atjaunojās nodarbinātība, tai skaitā zemāk atalgotajās grupās, kas ietekmēja statistiku.

Pozitīvā ziņa ir, ka algu kāpums ekonomikā saglabāsies un, kas ir būtiski, ka darba tirgus būs salīdzinoši aktīvs. Sliktā ziņa ir, ka tuvākajos mēnešos vidējā pirktspēja saruks, smagāko akcentu liekot uz pārtikas un mājokļa izmaksām. Vissarežģītākā situācija būs tiem, kam algu kāpums vai ienākumu indeksācija izpaliks. Līdzīgas tendences būs vērojamas visās ES valstīs. Pat tajās, kur inflācija ir krietni zemāka nekā Latvijā, algu kāpums no cenu izmaiņām iepaliek vēl lielākā mērā. Kā rāda vēsture, šādi posmi ekonomikā ir tikpat neizbēgami, cik pārejoši. Spiediens uz darba devējiem celt algas pieaugs, taču pagaidām likt likmes uz algu un cenu pieauguma spirāli nav pamata. Darba devēji gada otrajā pusē varētu kļūt vēl piezemētāki savu algu fonda palielināšanas plānos. Bet tos koriģēs patēriņa aktivitāte un kopējais noskaņojums ekonomikā.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists