Maijā, salīdzinot ar pērnā gada maiju, Latvijas rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 8,8%. Apstrādes rūpniecības apjomi kritās par 7,7%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 7,9%, elektroenerģijas un gāzes apgādē par 15,3%. Produkcijas apjoms saruka divās no trīs pēc īpatsvara lielākajās nozarēs: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā un gatavo metālizstrādājumu ražošanā.
Diemžēl tuvākās perspektīvas apstrādes rūpniecībai ir ne pārāk iepriecinošas. Protams, būs nozares, kur izaugsme iespējams noturēsies, kā līdz šim, piemēram datoru, elektrisko un optisko iekārtu un mehānismu un darba mašīnu ražošanā. Tomēr caurmērā nozarē mīnusi varētu noturēties pat līdz gada beigām. Patērētājs ir pārslēdzies uz pakalpojumiem, uzņēmēji investīcijās ir piesardzīgi un samazina krājumus, kas veido vāja pieprasījuma vidi. Eiropā augstās izmaksas un procentu likmes uztur papildus izaicinājumus. Tādēļ vājās globālās vides ietekme atbalsosies arī Latvijā. Situācija skaidrāka veidosies rudenī, kad iezīmēsies skaidrākas enerģijas cenu un inflācijas perspektīvu aprises, kas var gaisināt sabiezināto nenoteiktību. Ja inflācija ruks strauji, optimisms var atgriezties ātrāk, īpaši, ja izpaliks bažas par enerģijas cenām. Ja aktivizēsies Āzijas, jo īpaši Ķīnas ekonomika, tas sniegs papildus stimulu globālajai nozarei. Šajos nenoteiktības un straujo izmaksu kāpuma apstākļos un patērētāju gaidās pēc zemākām cenām, pastiprināsies konkurētspējas jautājumi. Tādēļ, lai arī bažas par pieprasījumu tuvākajā laikā saglabāsies, investīcijas energoefektivitātē, jaunu produktu izstrādē un inovācijās nav pamata atlikt.
Jūnijā globālās apstrādes rūpniecības J.P.Morgan PMI indekss noslīdēja līdz 48.8 punktiem, kas ir sešu mēnešu zemākais līmenis. Izlaide jūnijā samazinājās jaunu pasūtījumu krituma dēļ, kas notiek jau divpadsmito mēnesi. Tikai desmit no 29 valstīm, par kurām ir jūnija dati, ražošanas apjoms pieauga. No tām septiņas atrodas Āzijā. Dati liecina par izlaides kritumu starppatēriņa un investīciju un stagnēja patēriņa preču grupās. Starptautiskās tirdzniecības plūsmas joprojām ir vājas un jaunu eksporta darījumi krīt sešpadsmito mēnesi pēc kārtas. HCOB Eirozonas apstrādes rūpniecības iepirkumu vadītāju indekss (PMI) nokrita līdz vairāk nekā 3 gadu zemākajam līmenim – 43,4 punktiem, kas norāda uz straujāko kritumu kopš pagājušā gada oktobra, kad pieauga stress par enerģijas cenām un pieejamību. Noskaņojuma indeksi līdz šim norādījuši uz nedaudz drūmāku ainu, nekā to apliecina faktiskie dati. Tādēļ dramatizēt pār mēru indeksa izmaiņas nevajadzētu. Tomēr tie apliecina sarežģīto izaicinājumu vidi apstrādes rūpniecībā, kas tuvākajā laikā kavēs izaugsmes atgriešanos.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
