Ekonomiskās aktivitātes pieaugums, lai arī visai nepārliecinošs, ir nesis arī vidējās darba algas pieaugumu. Tā šā gada pirmajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 452 lati, kas gada laikā kāpusi par 20 latiem (+4.6%).
Lielāko darba samaksas kāpumu ir nodrošinājis sabiedriskais sektors (+6.4%), kas ietver vispārējās valdības sektoru, kur kāpums bija vēl straujāks (+7.6%). Vispārējās valdības sektorā lielākā ietekme ir pašvaldību un to pakļautībā esošo struktūru atalgojuma kāpumam (+8.3%), kamēr valsts iestādēs un tās pārraudzībā esošajās (arī komercstruktūrās) iestādēs kāpums bija 6.3%. Privātais sektors uzrāda pieticīgāku darba samaksas kāpumu (+3.6%). Uzņēmēji nesteidz celt algas, jo augstie bezdarba rādītāji pagaidām notur darbinieku prasības, gan to, ka pieauguma daļa nereti mēdz ieslīdēt aploksnē. Arī nākotnes vērtējumos pārmērīgs optimisms nav jūtams. Ņemot vērā nodokļu ietekmi, darba samaksa šajā laika periodā pieauga par 4.1%. Protams, jārēķinās, ka darba samaksas pieaugumu ietekmēja minimālās darba algas, ko saņem teju puse strādājošo, pieaugums par 20 latiem.
Salīdzinot ar 2010.gada ceturto ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa ir samazinājusies, tomēr jāņem vērā sezonalitātes ietekme. Neskatoties uz krīzi, gada pēdējā ceturksnī darba samaksu ietekmē dažādas vienreizējas piemaksas. Tādēļ izņemot buma gadus (2006.g.; 2007g.; 2008g.), kad atalgojums pieauga, pārējos gados atalgojumā (salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni) ir bijis kritums.
Ekonomikas sektoru atkopšanās nes līdzi arī darba samaksas pieaugumu, kas saglabāsies arī turpmākajos ceturkšņos, kas katrā no nozarēm atšķirsies. Uzņēmēji cels atalgojumu atbilstoši saviem darbības rādītājiem, kā arī būs spiesti sekot darba tirgum. Patlaban arvien biežāk ir jādzird par nepieciešamo darbinieku trūkumu. Turklāt arvien skaidrāk iezīmējas potenciālo darbinieku prasības pēc darba samaksas pieauguma, kas gada laikā kļūs par nopietnu izaicinājumu konkurētspējai un attīstībai. Arī sabiedriskajā sektorā saglabāsies algu pieaugums. Pamatā būs vēlme atgriezties pie pirmskrīzes ienākuma līmeņa, ko piesegs ar zināmajiem argumentiem par profesionāļu piesaistes nepieciešamību. Tādēļ valdībai, runājot ar privāto sektoru par iespējamo darba samaksas noturēšanu eiro ieviešanas vārdā, nedrīkst ignorēt algu izmaiņas sabiedriskajā sektorā. Ja turpinās darba samaksas kāpums, tad tam ir jānāk kopā ar strukturālajām reformām, kas ietver darba efektivitātes un kvalitātes pieaugumu, bet tajā pašā laikā ar darbinieku skaita optimizēšanu.
Liela sajūsma sabiedrībā par esošo darba samaksas kāpumu nav, jo to noēd inflācija. Ceturkšņa laikā reālā darba samaksa ir kritusies par 2.6%. Salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo ceturksni reālā darba alga ir pakāpusies vien par 0.1%. Līdz ar to darba samaksas pieaugums vēl nenesīs pirktspējas pieaugumu. Sagaidāms, ka šogad būs neliels pirktspējas pieaugums. Tas kļūs straujāks gada otrajā pusē, pie nosacījuma, ka iesākušies politiskie procesi pārlieku nesabremzēs visas ekonomikas attīstību.
