Latvijas ekonomikai 2025. gads sola nedaudz pārliecinošāku izaugsmi, taču sarežģītos apstākļos. Kā šādos nosacījumos varētu attīstīties inflācija, apstākļi darba tirgū un algu pieauguma tendences? Un kādu lomu Latvijas izaugsmē var nospēlēt nākamais ASV prezidents Donalds Tramps? Apskatīsim, ko Latvijas ekonomikai nesīs nākamais gads.

Izaugsme sarežģītos apstākļos

2024. gada otrajā pusē Latvijas ekonomikas atgūšanās bija vāja, taču virzība uz izaugsmes nostiprināšanos turpināsies. 2025. gads iezīmējas ar nedaudz pārliecinošāku izaugsmi sarežģītos apstākļos. Lielākie riski saistīti gan ar enerģijas cenu, gan karu Ukrainā, gan tirdzniecības karu neprognozējamo eskalācijas ietekmi.

Taču ir procesi, kuru virzība ritēs savu gaitu. Nākamgad pakāpeniski stiprināsies mājsaimniecību patēriņš, ko balstīs gan stabilais darba tirgus, gan tālās pirktspējas pieaugums. Tam vajadzētu spēcināt mājsaimniecību pārliecību tērēt aktīvāk.

Vājā eirozonas ekonomika un inflācijas mērķu sasniegšana ļaus Eiropas Centrālajai bankai (ECB) straujiem soļiem turpināt mazināt procentu likmes, kā rezultātā atgūsies apstrādes rūpniecība un eksports.

Daudzviet soli pa solim aktivizējas nekustamā īpašuma tirgus. Piemēram, Zviedrijā būvniecībā zemākais punkts jau ir aiz muguras, lai arī atgūšanās būs lēnīga. Kreditēšanas pieaugums signalizē, ka interese par nekustamā īpašuma iegādi kļūs spēcīgāka.

Lauksaimniecības rezultāti būs pakārtoti laikapstākļu labvēlībai. Sagaidāms, ka pēc ilgstošas aizkavēšanās paātrināsies Eiropas Savienības fondu ieplūde un aktivizēsies būvniecība.

Zemākas procentu likmes veicinās arī privātās investīcijas. Sarežģījumi saglabāsies tranzīta jomā un tiem uzņēmumiem, kas vēl joprojām sadarbojas ar Krieviju. Soli uz priekšu spers arī tūrisma nozares atgūšanās.

Vislielākās gaidas un neskaidrība saistās ar IKT izaugsmi. Šai nozarei ir milzīgs izaugsmes potenciāls, no kura lielā mērā izriet Latvijas ekonomikas ilgtermiņa izredzes. Nozare periodiski uzrāda krasas svārstības, taču jācer, ka nozare tuvāko gadu kļūs par pārliecinošāku ekonomikas dzinējspēku.

Trampa ietekme

Latvijas ekonomikas virziena rādītāji norāda uz mērenu un pakāpenisku izaugsmes paātrināšanos nākamā gada laikā. Tomēr augstais riska līmenis nozīmē, ka sagaidāmā paātrināšanās ir trausla.

Divi būtiskākie riski saistās ar reģiona drošības vides un tirdzniecības politikas izmaiņām, kas tiešā veidā izrietēs no Donalda Trampa turpmākās politikas. Jebkuri soļi, kas mainīs reģiona drošības situācijas nenoteiktību, ietekmēs arī Latvijas ekonomisko aktivitāti. Ja situācija uzlabosies, pārliecības stiprināšanās veicinās ekonomikas asinsriti. Ja pastiprināsies nenoteiktība, nervozitāte un nenoteiktība pieaugs un ietekmēs ekonomiskos procesus.

Visticamāk, ka ASV un Eiropa no jauna saķersies savstarpējā tirdzniecības politikas konfrontācijā. Ja tas iedragās eirozonas lielāko ekonomiku izaugsmi, tiešā un netiešā veidā tiks ietekmēta arī Latvijas izaugsme.

2025. gada izaugsmes prognoze ir 1,8%.

Kas notiks ar cenām veikalu plauktos

2024. gada beigās piedzīvojam inflācijas viļņošanos, kas tuvākajos mēnešos pastiprināsies. Sagaidāms, ka decembrī inflācija Latvijā uzbangos līdz 3% atzīmei un tad atkal atkāpsies.

Patlaban inflācija ir sasniegusi līmeni, kas ECB ieskatā ir uzskatāms par pietiekami zemu, lai sniegtu zemas inflācijas ieguvumus. Taču vairums iedzīvotāju ir citās domās un to inflācijas uztvere ir augstāka.

Joprojām inflāciju uz leju velk zemākas enerģijas cenas, kamēr pārējos segmentos cenu pieaugums atšķirīgos tempos turpinās. Īpaši saasināti tas tiek uztverts, ja kāpums skar pārtikas, veselības un komunālos pakalpojumus.

Lai arī darba algas pieaugums nodrošina pirktspējas atjaunošanos, tas norit ļoti nevienmērīgi. Tādēļ ne tikai Latvijā, bet arī citviet jūtams aizgājušās augstās inflācijas veidotais nogurums, kas rada rezonansi sabiedrībā. Tas ir arī tādēļ, ka, lai arī inflācija ir zema, tas nozīmē tālāku cenu pieaugumu. Turklāt vēl pilnā mērā nav notikusi adaptācija pie augstās inflācijas periodā sasniegtajiem cenu līmeņiem.

Šķiet, ka tuvākajā laikā uzstādījums par lielāku valsts iejaukšanos cenu noteikšanā saglabāsies. Taču tas drīzāk draud ar birokrātijas sloga un uzņēmējdarbības sarežģītības pieaugumu, kaut būtu darāms pretēji.

Būtiskākais risks inflācijas noturībai ir enerģijas cenu iespējamā nestabilitāte, kas šobrīd lielas bažas nerada. 2025. gada inflācijas prognoze ir 2%. Arī nākamgad turpinās augt gan pārtikas, gan komunālo un veselības pakalpojumu cenas.

Izaugsme nesīs jaunas darbavietas

Latvijā 2024. gada 3. ceturksnī bezdarbs saruka līdz 6,7%. Indikācijas par 4. ceturksni signalizē, ka sezonālais bezdarba pieaugums ziemas periodā varētu būt minimāls.

Paplašinoties un aktivizējoties izaugsmei, bezdarbs nākamgad slīdēs lejup. Pirmie signāli uzrādās Nodarbinātības gaidu indeksā, kas jūlijā un augustā sasniedza zemāko punktu kopš 2022. gada oktobra, bet sākot ar septembri uzrāda strauju augšupeju.

Visticamāk, ka augstās nenoteiktības apstākļos uzņēmēji darbinieku skaitu tomēr palielinās apdomīgi. Izaugsmes aktivizēšanās palielinās darba iespējas gan pakalpojumu sektorā, gan apstrādes rūpniecībā. Jūtamākās pārmaiņas izrietēs no būvniecības nozares atgūšanās.

Prognoze ir, ka bezdarba līmenis 2025. gada beigās noslīdēs līdz 6,2%.

Tikmēr arvien izteiktāk būs jūtams demogrāfiskais slogs – darba tirgū ienācēju plūsma vājinās, bet to skaits, kas tirgu pamet, pieaug. Tādēļ, vērtējot tendences darba tirgū, svarīgi uzmanību pievērst arī citiem darba tirgu raksturojošiem rādītājiem.

Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits 2024. gada trīs ceturkšņos ir sarucis par 5 tūkstošiem, ietekmējot ne tikai darba tirgu, bet arī turpmākās Latvijas attīstības iespējas. Tādēļ, pieaugoša uzmanība jāvelta pasākumiem, kas veicina un saglabā nodarbinātību.

Atalgojums strauji nekāps

Lai arī ekonomikas izaugsme pakāpeniski nostiprināsies, atalgojuma kāpuma tempi palēnināsies, visticamāk, balansējot pie 7% līdz 8% līmeņa. Minimālā alga 2025. gadā pieaugs no 700 līdz 740 eiro.

Viens no galvenajiem nosacījumiem ir inflācijas vides stabilizēšanās. Noteiktos segmentos, īpaši pakalpojumos, atalgojuma kāpums saglabāsies paaugstināts ilgstošāk, uzturot arī atbilstošu spiedienu uz cenām. Visdrīzāk, algu pieaugums starp nozarēm varētu vairāk izlīdzināties. Lēnākais kāpums gaidāms tur, kur jau algu līmenis ir salīdzinoši augsts, piemēram finanšu jomā.

Nākamgad atalgojuma pieauguma tendences palēnināšanos pastiprinās sabiedriskā sektora algu fonda pieauguma ierobežošana. Izaugsmes atgūšanās un darba tirgus ierobežojumi uzturēs spiedienu turpināt celt darbinieku darba samaksu. Sagaidām, ka kāpums būs vērojams visās nozarēs. Taču ierasti, ka pat katras nozares un tālāk uzņēmuma ietvaros algu pieauguma tempi atšķirsies un nebūs vispārināmi, tādēļ nedrīkst piemirst par pasākumiem darbinieku motivācijas uzturēšanai.

Atalgojuma pieauguma normalizēšanās ir vēlama, jo zemie kapitāla tēriņi un niecīgais produktivitātes pieaugums rada konkurētspējas zaudēšanas riskus. Tādēļ ir būtiski, ka līdz ar ekonomikas perspektīvu uzlabošanos uzņēmēji aktīvāk pievēršas investīcijām produktivitātē, kas ir galvenā ilgtspējīgas labklājības pieauguma iespēja.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists