Jaunās valdības veidošanas sarunās aizmirsts ir gaidāmais kadastrālo vērtību pieaugums. Stājoties spēkā jaunajām bāzes vērtībām, strauji celsies nekustamā īpašuma nodoklis. Lai to novērstu, valdībai līdz nākamā gada janvārim ir jāizstrādā likumprojekts. Janvāris tuvojas, bet plāna joprojām nav, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ceturtdien Saeimā 1. lasījumā apstiprināti grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Tie paredz virkni izmaiņu likumā, bet galvenā – pielīdzināt kadastra vērtības 80% apjomā nekustamā īpašuma tirgus cenai. Līdz oktobrim var iesniegt priekšlikumus un tad Saeimai būs jāpieņem lēmums.

2025.gadā jāstājas spēkā jaunajām kadastra bāzes vērtībām. Līdz ar to paredzams straujš nekustamā īpašuma nodokļa lēciens. Valdība nav izstrādājusi plānu, kā to līdzsvarot, un arī neizskatās, ka tas kādu nopietni uztrauktu.

Likumprojekts nav jaunums. Pirmos grozījumus kadastra likumā Saeima apstiprināja jau 2021. gadā. Tika noteikts, ka 2025. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunas bāzes vērtības, kuras kopš 2016. gada ir iesaldētas. Kadastra vērtība ir cieši saistīta ar nekustamā īpašuma nodokli. Tā ir nodokļa bāze, kurai piemēro koeficientu pēc īpašuma veida un lietojuma. Tādējādi vērtību strauja atsaldēšana un pielīdzināšana tirgus cenām beigsies ar milzīgu nekustamā īpašuma nodokļa lēcienu.

Tas tika prognozēts jau likumprojekta izstrādes laikā, tāpēc Saeima uzdeva valdībai virkni mājasdarbu. Līdz 2021. gada 1. novembrim bija jāizstrādā un jāapstiprina risinājums īpašuma atbrīvošanai no nekustamā īpašuma nodokļa. Līdz 2021. gada 1. decembrim bija jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā likuma grozījumi zemju masveida uzmērīšanai un visbeidzot līdz 2023. gada 30. jūnijam bija jāapstiprina jaunas kadastrālās bāzes vērtības.

No visiem mājasdarbiem valdība ar pamatīgu kavēšanos ir izpildījusi vienu, proti, šobrīd Saeimā esošajam likumprojektam vajadzētu atrisināt zemju masveida uzmērīšanas jautājumus. Grozījumus valdība Saeimai nodeva tikai vasarā – vairāk nekā pusotru gadu pēc noteiktā termiņa. Bet būtiskākās daļas – jaunas kadastra bāzu vērtības joprojām nav.

Likuma grozījumi bija jāizstrādā pakāpeniski, stāsta Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka: “Protams, var kaut ko steidzināt, bet tas būtu stipri neloģiski, jo ir lietu secība, kuru noteikti ir jāievēro. (…) Manuprāt, darbs tika uzsākts darīt laicīgi, bet diemžēl sociālie partneri, neskatoties uz to, ka Nekustamo īpašumu vērtēšanas padomes virzītie grozījumi bija 100% saskaņoti, tomēr virzīšanas laikā iesniedza jaunas papildu izmaiņas un skaidrs, ka to visu saskaņošana un nesaskaņošana un diskusijas, paņem papildu laiku.”

Tieslietu minsitre Inese Lībiņa-Egnere (JV) nezina, kāpēc bāzu aprēķināšana un apstiprināšana ir aizkavējusies. Ministre, tolaik būdama Saeimas deputāte, nobalsojusi par konkrētajiem likuma grozījumiem, taču sarunā ar “Nekā personīga” skaidro, ka nevar atbildēt par 2021.gadā Saeimas lēmumiem: “Es nevaru Jums komentēt par to, kas notika 2021.gadā, es varu Jums komentēt par to, kā notika valdības darbs šajā vasarā.”

“Nekā personīga” zināms, ka jaunās bāzes 2025.gadam zemes dienests jau ir aprēķinājis, taču tās vēl nav nodotas valdībai. Aprēķiniem izmantoti jauni kritēriji, kas vēl nav apsitprināti ministru kabinetā. Jaunos aprēķinus saņēmusi arī Finanšu ministrija. Esot vairāki scenāriji, kā mazināt triecienu iedzīvotājiem.

“Šobrīd ir saņemtas jaunas kadastrālo vērtību prognozes, kuras vēl nav apstiprinātas Ministru kabinetā, un šobrīd aprēķini tiek pārrēķināti. Jebkurā gadījumā Finanšu ministrija ir izstrādājusi vairākus variantus, kādus varētu likt priekšā politiķiem […] Kuru variantu izvēlēties un vai akceptēt kādu no Finanšu ministrijas piedāvātajiem variantiem šobrīd tas ir politiķu jautājums,” raidījumam norāda FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.

Kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms visos nekustamā īpašuma segmentos, iepriekš secinājusi Finanšu ministrija. Ievērojamākais kāpums paredzams tieši jaunajiem un sērijveida dzīvokļiem, pēc 2000.gada būvētām savrupmājām, kā arī lauksaimniecības zemei.

Balstoties uz Finanšu ministrijas 2022.gadā izstrādātā informatīvajā ziņojumā ietvertajiem datiem, var modelēt vairākus scenārijus, cik liels būs nekustamā īpašuma nodoklis, mainoties kadastrālajai vērtībai.

1.scenārijs:

Cilvēkam pieder dzīvoklis sērijveida projektā. Kadastrālā vērtība šobrīd ir 20 000. Atbilstība tirgus cenai ir vidēji 49%. Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 0,2% gadā un netiek piemēroti nekādi atvieglojumi. Nodoklis varētu būt ap 40 eiro. Jaunie grozījumi paredz to pielīdzināt 80% apmērā tirgus vērtībai. Kadastrālā vērtība pieaug līdz 32 000 un nodoklis – 65 eiro.

2.Scenārijs:

Cilvēkam pieder dzīvoklis jaunajā projektā. Kadastrālā vērtība šobrīd ir 32 000. Atbilstība tirgus cenai ir vidēji 30%. Kadastrālā vērtība pieaug līdz 85 000, palielinās nekustamā īpašuma nodokļa likme līdz 0,4% gadā un nodoklis pieaug piecas reizes – līdz aptuveni 340 eiro.

Šis informatīvais ziņojums tā arī nenonāca uz valdības galda. Neesot izdevies saskaņot ar partneriem.

Nozares pārstāvji ir bažīgi. Atjaunot bāzes vērtības ir nepieciešams, taču šobrīd nav īstais laiks, uzskata Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas priekšsēdētājs Aigars Šimts. Ņemot vērā straujo EURIBOR likmju kāpumu, kā arī elektrības tarifu pieaugumu un inflāciju, papildu nodokļu slogs iedzīvotājiem būs grūti pavelkams.

“Šobrīd ļoti pamatoti būtu jāatliek šo jauno likumu līdz kaut kādam EURIBOR saprotamam līmenim, jo šis ir force majore laiks un, ja mēs dzirdam, ka ar vienu roku valdības vīri domā par kaut kāda instrumenta sagatavi, lai atbalstītu ģimenes pie šī dramatiski pieaugušā kredītu maksājuma sloga (…) Tajā pašā laikā mēs neizskatām alternatīvas, lai atkal pagarinātu, iesaldētu šīs likmes uz gadu vai diviem,” pauda LANĪDA priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Šobrīd nav paredzams, kad uz valdības galda varētu parādīties šie jautājumi, līdz ar to nav zināms, vai valdība paspēs iekļauties noteiktajos termiņos. Finanšu ministrija un zemes dienests uzsver – plāni ir, bet to virzība ir atkarīga no valdības un Saeimas.

“(NP: Vai jūs varat pateikt ar pārliecību, ka līdz 2024. gada 31. janvārim Finanšu ministrija būs izstrādājusi vajadzīgo likumprojektu?) Mēs būsim izstrādājuši, ja būs pieņemta politiska vienošanās, kuru modeli mēs varētu atbalstīt, jo mums ir piedāvāti vairāki risinājuma varianti. Mums noteikti tagad būs pavisam drīz būs jauna valdība, un mēs noteikti nāksim un informēsim sadarbības partnerus,” sacīja Kaļāne.

“Pēc tam, kad būs skaidrs, kā norisināsies Saeimas 2. lasījums, tad Valsts zemes dienests kopā ar Tieslietu ministriju virzīsies uz priekšu ar pārējiem normatīvajiem aktiem,” pauda Narnicka.

Potenciālā valdības vadītāja Evika Siliņa (JV) uzskata, ka par šo jautājumu atbild Kariņa valdība. Siliņas ieskatā, tas ir tehnisks jautājums, kam šā brīža valdības sarunu procesā nav vietas: “Kad būs skaidrs, kāds būs Ministru kabinets, tad viņi arī vērtēs, kādi datumi, kādi termiņi. Šobrīd jūs man prasāt jautājumu, kas ir ļoti tehnisks. Tas noteikti nav lielais šobrīd valdības deklarācijas risināmais jautājums. (…) Šie ir risināmie jautājumi, kas jau velkas vēl no iepriekšējās valdības.”

Izskanējis arī variants kadastra vērtību atsaistīt no nekustamā īpašuma nodokļa. Finanšu ministrija gan šādā plānā saskata vairākus trūkumus. Tāpēc arī šāds scenārijs diez vai tiks izskatīts. Lēmuma laicīga pieņemšana ir nākamās valdības rokās.