Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada 1. ceturkšņa laikā iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās par 1,6% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem) un bija par 4% lielāks nekā 2016. gada 1. ceturksnī. Detalizētie IKP ceturkšņa dati apstiprināja pirms mēneša publicēto IKP ātro novērtējumu – 1. ceturksnī bija straujākais IKP pieaugums kopš 2012. gada sākuma.

Arvils Ašeradens: “Latvijas ekonomikas izaugsme patlaban vieš optimismu – 4% IKP pieaugums signalizē par stabilu nozaru attīstību, īpaši būvniecības jomā un apstrādes rūpniecībā, kam ir ievērojama ietekme uz kopproduktu. Vidējās darba samaksas pieaugums, eksporta tempu paātrināšanās, ES fondu ieguldījumi ietekmē tautsaimniecības attīstības ritmu.”

Būtisks devums pieaugumā 1. ceturksnī bija investīciju palielinājumam. Pēc ievērojama samazinājuma 2016. gadā, kas bija saistīts ar ES fondu ieguldījumu piebremzēšanos, šā gada pirmajos trīs mēnešos investīciju apjomi bija par 8,8% lielāki nekā pirms gada. ES fondu jaunā plānošanas perioda projektu uzsākšana pozitīvi ir ietekmējusi būvniecības nozari, kur apjomi gada griezumā pieauga par 8,4%, salīdzinājumā ar vājākiem nozares darbības rādītājiem 2015. un 2016. gadā.

Preču un pakalpojumu eksports 1. ceturksnī pieauga par 8,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1. ceturksni. Eksportu pozitīvi ietekmēja gan straujāka ekonomikas izaugsme Lietuvā un Igaunijā, gan stabilais pieprasījums nozīmīgākajā eksporta tirgū – ES valstīs, gan ekonomiskās situācijas stabilizēšanās Krievijā un pārējās NVS valstīs. Ārējā pieprasījuma pieaugums ir pozitīvi ietekmējis galvenās eksporta nozares. 2017. gada 1. ceturksnī apstrādes rūpniecības apjomi pieauga par 10,3%. Straujākais pieaugums bija vērojams tādās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs kā datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kā arī ķīmisko vielu un produktu ražošana. Stabila izaugsme turpinājās arī tādās tradicionālās nozarēs kā kokapstrāde un pārtikas rūpniecība.

Privātais patēriņš šogad 1. ceturksnī bija par 5,5% lielāks nekā pirms gada, ko galvenokārt uztur darba samaksas pieaugums. Šogad 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,2%, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. ceturksni. Privātā patēriņa kāpums ir pozitīvi ietekmējis vairāk uz iekšējo tirgu orientēto nozaru attīstību. Tirdzniecībā sniegto pakalpojumu apjomi 1. ceturksnī pieauga par 5 procentiem.

Arvils Ašeradens: “Šobrīd ir īstais laiks mainīt Latvijas ekonomikas raksturu. Ceļā uz modernu ekonomiku – uz viedvalsti, mums ir jāiegulda ekonomikas atvērtībā, veidojot tādu biznesa vidi, kas stimulē uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un inovācijas.

Visas valdības aktivitātes vērstas uzņēmēju konkurētspējas stiprināšanai, jo tieši jaunu konkurētspējas priekšrocību atrašana un īstenošana ļaus mums pietuvoties ekonomiski attīstīto valstu pulkam – formāli tur jau esam, tagad ar gatavību īstenot reformas un ieguldīt konkurētspējā un produktivitātē mums sava piederība OECD valstu klubam jāapliecina dzīvē.”

Ekonomikas ministrija prognozē, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu 2017. gadā izaugsme paātrināsies un tā varētu pārsniegt 3 procentus.

Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/