Vidējais patēriņa cenu līmenis 2010.gada maijā, salīdzinot ar 2010.gada aprīli, samazinājās par 0,1%. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas kritās par 0,1%. 2009.gada maijā, salīdzinot ar 2009.gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām maijā bija cenu kritumam pārtikai, mājokļa iekārtām, mājturības piederumiem un uzkopšanas līdzekļiem, kā arī cenu kāpumam ar mājokļa uzturēšanu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Cenas palielinājās tabakas izstrādājumiem, alum, finanšu pakalpojumiem, privāttransportam, aviobiļetēm, sauszemes transporta, tūrisma un viesnīcu pakalpojumiem.
Šā gada maijā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, bija par 2,3% zemāks, tai skaitā precēm – par 1,0%, bet pakalpojumiem – par 5,6%.
Gaidāmā cenu pieauguma vietā, maijā cenas pazeminājās par 0,1%. To lielā mērā noteica plašais krituma mērogs dažādās patēriņa grupās. To diktēja cenu samazinājums pārtikai, apģērbiem un apaviem. Konkurences ietekmē saruka sakaru cenas, bet pirktspējas kritumam turpināja pielāgoties veselības pakalpojumu cenas. Būvniecības apsīkuma ietekmē cenu lejupslīdi piedzīvoja arī mājokļa iekārtu cenas. Savukārt vairākās grupās cenas mēneša laikā nemainījās (viesnīcas, transports, izglītība). Plašo cenu kritumu nespēja kompensēt cenu pieaugums maksai par mājokli (siltumenerģija) un alkoholam un tabakai, aviobiļetēm, sauszemes transporta, tūrisma un finanšu pakalpojumiem, komentē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Maija cenu kritums nedaudz izkrīt no Baltijas kopējā konteksta. Gan Lietuvā, gan Igaunijā maijā bija vērojams cenu kāpums. Līdz šim tendences ar nelielām korekcijām visās trīs Baltijas valstīs ir līdzīgas. Igaunija jau labu laiku uzrāda pieaugošu patēriņa cenu līmeni, maijā sasniedzot 3% apmēru. Savukārt aprīlī cenu līmenis Lietuvā gada izteiksmē jau uzrādīja pieaugumu, maijā jau sasniedzot 0,7%. Tādēļ neskatoties uz nelielo cenu kritumu mēneša laikā, gada izteiksmē cenu krituma apmērs turpina rukt. Mazpamazām Latvijā deflācijas spiediens vājinās, ko lielā mēra ietekmē globālie procesi. No otras puses vietējās pirktspējas kritums turpinās spiest pakalpojumu cenas uz leju. Tomēr līdzšinējo gaitu un ārējo faktoru ietekmi var piebremzēt parādu krīzes radītā viļņošanās, kā ietekmē globālais cenu pieaugums var būt stipri mērenāks. Tāpat cenu kāpumu iegrožos vērienīgie taupības pasākumi ES. Tādēļ maija patēriņa indeksa kritums neliek mainīt pašreizējo cenu attīstības tendences vērtējumu. Tas drīzāk izlīdzina iepriekšējos mēnešos strauji uzņemto cenu pieauguma gaitu, uzskata eksperts.
Savukārt Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds prognozē, ka visticamāk nākamo mēnešu laikā vidējās cenas svārstīsies aptuveni pašreizējā līmenī bez skaidri izteiktas tendences – dažus mēnešus būs vērojams kritums, piemēram, pārtikas cenu sezonalitātes ietekmē, bet citos pieaugums. Cenu līmeni iespaidos arī energoresursu cenas pasaules tirgū un eiro kursa svārstības. Cenu indeksa kritums šogad vidēji pret pagājušo gadu gan varētu būt mazāks nekā iepriekš prognozētie 3 – 4% un sasniegt vien aptuveni 2%.
Autors: BNA Latvia
