G7 līderi apstiprinājuši savu nodomu pieturēties pie anti-Krievijas sankcijām, kas tika noteiktas ņemot vērā Krimas aneksiju.

G7 līderu valstis – Lielbritānija, Itālija, Vācija, Francija, Kanāda, Japāna un ASV tikas samitā, kurā tradicionāli apsprieda pasaules ekonomikas jautājumus, tai skaitā sankciju pagarināšanu pret Krieviju.

Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka G7 nav plānu atteikties no sankciju pagarināšanas pret Krieviju. Lai arī G7 vidū ir valstis, kas iepriekš paudušas, ka sankcijas jāatceļ, it īpaši Francija, izskatās, ka tās spējušas palikt vienotas un sankcijas saglabāsies līdz Minskas vienošanās tiks pildīta.

Pagājušajā nedēļā ES Augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jomā Federika Mogerīni vācu laikrakstam “Die Welt” atklāja, ka sankciju pastiprināšana gaida enerģijas, finanšu un aizsardzības jomu.

“ES valstij bija jāatceļ sankcijas tad, ja pilnībā tiek īstenots Minskas līgums. Līdz šim tas nav noticis,” intervijā sacīja Mogerīni.

Viņa atklāja, ka vienmēr valdījuši atšķirīgi viedokļi par dažiem sankciju politikas elementiem, bet neskatoties uz to, esot svarīgi, lai Eiropa saglabātu vienotību un izlemtu šo jautājumu kopā.

Kā zināms, plašas ekonomiskās sankcijas Krievijas banku, naftas un aizsardzības sektoriem tika noteiktas pēc tam, kad 2014.gada jūlijā virs Maskavas atbalstīto kaujinieku kontrolē esošās Austrumukrainas daļas tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna.

Pagarinājums paredz sankcijas līdz 2016. gada 31. jūlijam. Eiropas Savienība vairākkārt ir norādījusi, ka atvieglos sankcijas pret Krieviju, kad tā īstenos Minskas līgumu, bet progress ir apstājies jau vairākus mēnešus. Maskava un Kijeva vaino vienu otru par nespēju turēties pie darījuma, kas ietver pašvaldību vēlēšanas austrumu Ukrainā, Kijevas kontroles atjaunošanu pār visu robežu ar Krieviju, un smago ieroču atsaukšanu no konflikta zonas.

Foto:Number10/https://www.flickr.com/photos/number10gov//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/