Atbildību par pasaules izvešanu no krīzes uzņēmušies un G20 samitā par pasaules jauno finanšu kārtību sprieda un zem tās parakstījās: Argentīna, Austrālija, Brazīlija, Kanāda, Ķīna, Francija, Vācija, Indija, Indonēzija, Itālija, Japāna, Meksika, Krievija, Saūda Arābija, Dienvidāfrika, Dienvidkoreja, Turcija, Lielbritānija, ASV un Eiropas Savienība.
“Es apzinos, ka daudzi cilvēki baidās par savām darbavietām, hipotekārajiem kredītiem vai ietaupījumiem. Patiesi, manas galvenās rūpes šobrīd ir nodrošināt to, ka viss, ko mēs darām, nāk par labu nodarbinātībai,” pareizos vārdus kontinenta sabiedrībai pirms pagājušajā nedēļā notikušā G20 samita Londonā runāja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu.
Pasaules ietekmīgo valstu līderi noslēguma dokumentā iekļāva gan reālas naudas summas pasaules finanšu atdzīvināšanai un stingrākai regulācijai, gan pasākumus, lai ierobežotu nodokļu bēgšanu uz ofšoriem. Reālās apņemšanās noslēguma paziņojuma 29 punktos papildina arī Latvijā bieži piesauktā uzticības atgūšana.
Skaidrs arī tas, ka Latvijai, tāpat kā katrai citai valstij, savs ugunsgrēks būs jānodzēš pašai. Mūsējais jo bīstamāks ir tāpēc, ka globalizācijas finanšu sārtam, kurā jau nosviluši simtiem miljardu dolāru, Latvija valsts problēmu liesmām ir piemetusi arī savas pagales – dzīvojot pāri līdzekļiem vairāk nekā jebkad savā pastāvēšanas vēsturē atļāvusies.
Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) un citām institūcijām piešķirs 1,1 triljonu dolāru (832 miljardus eiro)
Tā ir vislielākā, taču ne vienīgā naudas summa, kas minēta samita noslēguma paziņojumā par pasākumiem, kas tiks veikti, lai iekustinātu finanšu plūsmas un sāktu atdzīvināt pasaules ekonomiku. Kolektes dalībniekos jau minētas pasaules varenākās valstis: ASV, Ķīna, arī Eiropas Savienība. Līderi izteikušies, ka kopējai naudas summai ekonomikas veicināšanai līdz 2010. gada beigām būtu jāsasniedz 5 triljoni dolāru (3,7 triljoni eiro). Lielā divdesmitnieka līderu lēmums atvēlēt 500 miljardus ASV dolāru (265 miljardus latu) Starptautiskajam Valūtas fondam, kas ļaus trīskāršot šī par pēdējo instanci dēvētā aizdevēja rīcībā esošos līdzekļus, ir laba ziņa krīzē smagi cietušajām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ekonomikām, jo vairos to iespējas nepieciešamības gadījumā dabūt SVF naudu – žurnālistiem Čehijas galvaspilsētā Prāgā pirms eirozonas finanšu ministru un Eiropas Centrālās bankas finanšu ministru neformālās apspriedes, kas norit šonedēļ, paziņoja Austrijas finanšu ministrs Jozefs Prells.
Stabilizēs finanšu sistēmu, lai atjaunotu kreditēšanu
Pasaule nobažījusies par kredītkustības iesaldēšanu. Tās atjaunošanas svarīgums bija arī G20 dienas kārtībā. Arī Eiropas Komisija ir uzsvērusi savu artavu krīzes pārvarēšanā: “Mēs esam pieņēmuši ātrus un izšķirīgus, kopīgus lēmumus. Mēs esam izvirzījuši milzīgu stimulēšanas pasākumu kopumu: dalībvalstu un ES līmeņa pasākumi kopā ir vērtējami 400 miljardu eiro apmērā. Mēs esam rīkojušies saskaņoti, lai stabilizētu savas bankas. Mēs esam palīdzējuši grūtībās nonākušām dalībvalstīm, t.i., Latvijai, Ungārijai un Rumānijai,” pirms G20 tikšanās atgādināja Barrozu.
Izveidos stingrāku finanšu tirgus regulējumu
Nepilnības finanšu sektora darbībā un uzraudzībā tiek minētas kā galvenie krīzes cēloņi. G20 līderi uzskata, ka finansēs jāsekmē caurskatāmība un jānodrošinās pret pārmērīgu risku. Samita dalībnieki vienojās, ka nepieciešams regulēt visas sistēmiski svarīgās finanšu institūcijas, instrumentus un tirgus, tostarp hedžfondus. G20 līderi rīcības plānā paredz izveidot Finanšu stabilizācijas padomi ar plašām pilnvarām.
Kauninās un izskaudīs “nodokļu paradīzes”
Vēl var tikai cerēt, ka visi lietas sauks īstajos vārdos, novērsīs izvairīšanos no nodokļu nobēdzināšanas ofšoros; ja ne – kāda gan jēga ir runāt par godīgas konkurences principiem, ja viens uzņēmējs savu trešo daļu naudas atdot nodokļos, bet otrs paslēpj “nodokļu paradīzē”. Desmit valstis (Šveice, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Austrija, Andora, Honkonga, Makao, Beļģija un Singapūra) jau ir vienojušās, ka sniegs ziņas par tiem uzņēmumiem un komersantiem, kas izmanto šo valstu nodokļu atlaides. Ziņas par nerezidentiem, kas savus ieņēmumus reģistrē caur “nodokļu paradīzi”, valsts varēs saņemt pēc rakstiska pieprasījuma.
“Nodokļu paradīžu” izskaušanu, iespējams, vairāk ietekmēs naudas atmazgāšanas kriminālie jautājumi. Piemēram, pagājušajā gadā caur Šveices finanšu sistēmu, iespējams, atmazgāti 1,87 miljardi Šveices franku (aptuveni 870 miljoni latu), kas divas reizes pārsniedz nelikumīgā veidā iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas apjomus 2007. gadā. Minētā summa iegūta, apkopojot banku un citu finanšu institūciju sniegto informāciju par aizdomīgām naudas operācijām, informē Šveices valdības izveidots birojs, kas nodarbojas ar naudas atmazgāšanas gadījumu uzskaiti – vēsta BNS/AFP.
Cīnīsies pret protekcionismu
Pasaules tirgum šķēršļus likt nedrīkst, uzsver pasaules līderi. G20 uzdevumā Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) jānosauc un publiski jānosoda tie, kas meklē glābiņu protekcionismā. G20 apņēmās noslēgt PTO daudzpusējās tirdzniecības sarunas jeb Dohas kārtu, un līdz ar to ekonomikas augšupejai tiktu rasti vēl 150 miljardi dolāru. Cīņa pret protekcionismu veicinās pasaules tirdzniecību un investīciju pieplūdumu, uzskata lielais divdesmitnieks. Latvijai jācer, ka mūsu zemnieku lauku labumu tirdziņi netiks atzīti par protekcionismu.
Rūpēsies par jaunām darbavietām un centīsies saglabāt esošās
G20 līderi sola, ka rūpēsies par darbavietu saglabāšanu un jaunu radīšanu. Baltijas valstīs joprojām bezdarbs draudīgi milst. Lietuvā bezdarba līmenis martā pieauga par 1,3 procentpunktiem un 1. aprīlī sasniedza 9,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, vēsta BNS. Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūra vēsta, ka aprīlī bezdarba līmenis var sasniegt 11,5 procentus. Darbavietas zūd arī Latvijas piektajā, zaļajā darba novadā Īrijā, kur bezdarba līmenis martā pieauga līdz 11 procentiem. Budžeta deficīta straujā pieauguma un nodokļu ieņēmumu krasā samazinājuma dēļ savulaik par ķeltu tīģeri dēvētā Īrijas ekonomika pašlaik ir nonākusi smagā stāvoklī, pagājušajā nedēļā konstatēja eirozonas valstu finanšu ministru grupas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.
Avots: LV.LV / Lidija Dārziņa
