Pirmajā Francijas prezidenta vēlēšanu kārtā visvairāk balsu ieguvuši galēji labējās Nacionālās frontes kandidāte Marina Lepēna un centriskais Emanuels Makrons, kuri turpinās cīņu vēlēšanu otrajā kārtā 7.maijā.

Rezultāti pēc 97% balsu saskaitīšanas liecina, ka pirmajā kārtā Makrons saņēmis 23,9% balsu, Lepēna – 21,4%. Aiz viņiem palicis konservatīvais Fransuā Fijons – 19,9% un kreisais ekstrēmists Žans Liks Melanšons – 19,6%.

Tas nozīmē, ka bijušajam ekonomikas ministram Makronam un Nacionālās frontes līderei Lepēnai būs jācīnās vēlēšanu otrajā kārtā 7.maijā.

Vēl pirms oficiālo rezultātu paziņošanas Fijons atzina sakāvi un aicināja savus sekotājus balsot par Makronu. To pašu savus vēlētājus aicināja darīt sociālistu kandidāts Benuā Amons, kas palika piektajā vietā.

Uzrunājot savus atbalstītājus Parīzē, Makrons sacīja, ka “šis ir bezprecedenta mirklis vēsturē” un nodibinot politisko kustību “En Marche” viņi ir mainījuši Francijas politisko seju.

“Es vēlos būt visu patriotu prezidents pret nacionālistu draudiem,” sacīja Makrons.

Arī Lepēna uzrunā saviem atbalstītājiem nodēvēja šo par vēsturisku mirkli.

“Ir pienācis laiks atbrīvot Francijas tautu no uzpūtīgās elites, kas vēlas diktēt, kā tai uzvesties. Es aicinu sev pievienoties visus patriotus – lai no kurienes viņi nāktu, lai kāda būtu viņu izcelsme, lai kāds būtu ietais ceļš,” sacīja Lepēna.

Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā piedalījās 11 kandidāti.

Foto: Blandine Le Cain/https://www.flickr.com/photos/blandinelc/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/