Finanšu nozares asociācijas (Asociācija) nepiekrīt hipotekāro kredītņēmēju aizsardzības nodevas noteikšanai, jo tā noteikta pretēji labas likumdošanas un samērīguma principam. Nodevas darbība tehniski ir pilnveidota, tomēr nevienā no lasījumiem izskatītie atšķirīgie varianti nav bijuši veidoti tā, ka sniedz palīdzību tiem, kam tā nepieciešama. Apzinoties sarežģīto administrēšanas procesu, ir ieviests loģiskāks administratīvs, bet pēc būtības un satura nepareizs risinājums.
Aktuālie dati
Novembrī maksātspējas grūtības, kas pieprasa kredītu pārstrukturēšanu, bijušas vien 26 kredītņēmējiem. Kopumā pēdējo četru mēnešu laikā no 4536 izskatītajiem iedzīvotāju iesniegumiem komercbankām par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas vien 83 gadījumos. 81 gadījumos veikta pamatsummas atlikšana, 60 gadījumā pagarināts kredīta atmaksas termiņš, bet 15 gadījumos nofiksēta procentu likme. Jāatzīmē, ka hipotekāro kredītņēmēju ar ķīlu skaits Latvijā kopumā ir aptuveni 124 000 cilvēku. Tas norāda, ka bankas katra kredītņēmēja situāciju vērtē individuāli un piemēro individuālus risinājumus, kad tie patiešām ir nepieciešami. Šobrīd nav pierādījumu, ka minētie risinājumi, kas ir vienoti visā Eiropas Savienībā, objektīvi nedarbotos.
Nodevas potenciālās sekas
Asociācija ir vairākkārt norādījusi, ka dāvanas piešķiršana teju visiem hipotekāro kredītu maksātājiem nav nepieciešama un būs ieguvums turīgākajiem klientiem, kuriem kredītu atlikumi ir lielāki un lielāki arī procentu maksājumi. Turklāt arī bankas, kas klientiem piedāvāja zemākas likmes (pat 0% bankas likmi) un jau piedāvāja būtiskas atlaides klientiem, būs sliktākā situācijā par tām, kuras to nedarīja, atsaucoties valsts aicinājumam vai nepiedāvāja īpaši zemas procentu likmes.
Nodeva potenciāli var atstāt sekas uz riska uzņemšanos kreditēšanā. Bankām un investoriem nākotnē būtu jāņem vērā, ka Latvijā jebkurā brīdī var tikt iedarbināts cenu regulēšanas mehānisms, ja politiķiem šķistu, ka kādā no nozarēm cenas ir pārāk pieaugušas. Runa pamatā ir par Latvijas reputāciju – mēs kļūtu par valsti, kurā politiķi iejaucas brīvajā tirgū, un ikvienam investoram nāktos šādu iespēju “iecenot”, ja tas nolemtu strādāt Latvijā.
Nodeva ir tiešā pretrunā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) politiku mazināt inflāciju. Turklāt ECB atzinums likumdošanas procesā tā arī netika pieprasīts, kas ierasta prakse citās ES dalībvalstīs, nosakot šādus pasākumus.
Jaunais mehānisms
Jaunais nodevas mehānisms tehniski ir labāks par iepriekšējos lasījumos izskatīto, tomēr nemaina būtību, ka nodeva gandrīz 90 miljonu eiro apmērā paredzēta, pārkāpjot labas likumdošanas principu (bez datu analīzes un speciālistu padziļinātas diskusijas) un samērīguma principu, kas pats par sevi var būt pamats sūdzībai Satversmes tiesai. Neapšaubāmi, ka nelielai daļai kredītņēmēju atbalsts varēt būt nepieciešams, bet pēc šāda fokusēta risinājuma nebija politiska pieprasījuma. Turklāt vajadzīgo finanšu līdzekļu iegūšanai varēja izmantot alternatīvus risinājumus – uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, kas attiecīgi būtu pielāgoti šādiem izdevumiem un lielākiem ienākumiem ECB politikas dēļ. Tas arī ļautu iegūtos līdzekļus izlietot lietderīgāk.
Turpmākie soļi
Asociācija kopā ar atbildīgajām iestādēm aktīvi strādās, lai maksimāli ievērotu klientu intereses, piemērojot nodevu, lai arī nodevai pēc būtības nepiekrīt tās populistiskā rakstura dēļ. Ir virkne tehnisku izaicinājumu, kas būs jāatrisina īsā laikā, ņemot vērā to, ka speciālistu diskusijas likumprojekta izstrādē bija ierobežotas.
Par potenciālu tiesvedību Asociācijas biedri lems patstāvīgi, analizējot neatkarīgu juridiskās palīdzības sniedzēju vērtējumu.
