Patēriņa cenas šī gada janvārī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, ir kāpušas par 2,9%, kas atbilst Finanšu ministrijas prognozētajam cenu pieauguma līmenim. Aptuveni pusi no pieauguma nodrošināja pārtikas cenu straujš pieaugums, kopumā par 6,8%. Pieaugums ir fiksēts teju visiem pārtikas produktiem. Jāatzīmē, ka tas ir straujākais pārtikas cenu kāpums kopš 2011. gada septembra. Tajā pašā laikā, iepriekšējos gados pārtikas cenas Latvijā bija samērā stabilas vai pat pazeminājās un janvāra spēcīgais pieaugums galvenokārt ir saistīts ar pārtikas cenu tendencēm pasaulē. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati liecina, ka neapstrādās pārtikas cenu indekss š.g. janvārī ir sasniedzis augstāko atzīmi kopš 2015. gada februāra. Salīdzinot ar pērnā gada decembri, pārtikas cenas pasaulē ir kāpušas vidēji par 2,1%. Savukārt, salīdzinot ar pērnā gada janvāri, – par 16,4%, straujāk pieaugot piena, eļļas un cukura cenai.
Pārtikas cenu kāpumu pasaulē, galvenokārt nosaka augošs pieprasījums un bažas par to, ka nākotnē krājumi varētu samazināties, tādējādi radot papildus spiedienu uz piedāvājumu. Arī Latvijā janvārī visstraujāk palielinājās piena, eļļas, cukura, kā arī svaigo dārzeņu cenas.
2016. gadā energoresursu cenu kritums pasaules tirgos visu gadu ietekmēja vidējo inflācijas līmeni pazeminošā virzienā. Šogad būs redzams pretējais scenārijs un naftas cenu kāpums ietekmēs inflāciju jau paaugstinošā virzienā. Jēlnaftas Brent vidējā cena š.g. janvārī bija aptuveni 54,9 ASV dolāri par barelu, kas ir par 78% vairāk salīdzinājumā ar vidējo cenu iepriekšējā gada janvārī. Tik spēcīgs naftas cenu kāpums atspoguļojies arī degvielas cenās Latvijā, kuras bija par 14,9% augstākas. Sagaidāms, ka degvielas cenu kāpums turpmākajos mēnešos varētu būt vēl lielāks. Savukārt tuvāk gada vidum degvielas cenu pieauguma spiediens varētu mazināties, pie nosacījuma, ja naftas cenu svārstības būs nenozīmīgas.
Ja degvielas cenu izmaiņas ļoti operatīvi atspoguļo energoresursu cenu izmaiņas pasaules tirgū, tad gāzes un attiecīgi arī siltumenerģijas cenās mājsaimniecībām globālo cenu svārstības atspoguļojas ar diezgan lielu novēlošanos. Ņemot vērā, ka gāzes tarifi tiek noteikti divas reizes gadā (janvārī un jūlijā) un ir atkarīgi no energoresursu cenām iepriekšējos deviņos mēnešos, jaunie tarifi, kas stājas spēkā š.g. janvārī, paredz, ka gāzes cenas joprojām ir zemākas nekā iepriekšējā gadā, kopumā par 4,7%. Taču salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi gāzes cena palielinājās par 4,2%. Savukārt siltumenerģijas tarifi ir saistīti ar gāzes cenu, kuru piemēro rūpnieciskajiem klientiem, un tarifi tiek pārskatīti katru mēnesi. Kopumā siltumenerģijas cena palika nemainīga salīdzinājumā ar decembri, taču bija par 5,9% zemāka gada griezumā. Prognozējams, ka siltumenerģijas cenu kritums turpināsies arī turpmākajos mēnešos, taču būs būtiski mazāks nekā janvārī.
Mēneša griezumā reģistrēts 0,1% liels cenu pieaugums, ko galvenokārt ietekmējuši sezonālie faktori. Parasti janvārī ir vērojams gada laikā spēcīgākais cenu kāpums atsevišķām pārtikas precēm, piemēram, svaigiem dārzeņiem. No otras puses, pēc jaunā gada, līdz ar vērienīgajām ziemas preču izpārdošanām, parasti būtiski mazinās apģērbu un apavu cenas. Visi šie faktori neizpalika arī šogad. Pārtikas cenas kopumā pieauga par 1,9%, straujāk palielinoties dārzeņu, sviesta, cukura un piena cenām. Savukārt apģērbu un apavu cenas vidēji samazinājās par 9,2% salīdzinājumā ar 2016. gada decembri.
Kā jau katra gada janvārī, tika pārskatīti patēriņa groza svari. Šogad izmaiņas nav ļoti būtiskas – nedaudz samazinājies pārtikas īpatsvars, nedaudz pieaudzis transporta un ēdināšanas pakalpojumu īpatsvars. Kopumā – pieaudzis pakalpojumu īpatsvars un atbilstoši samazinājies preču īpatsvars, turpinoties virzībai uz Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem.
Foto: Hansben/https://pixabay.com/en/users/hansbenn-194001/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
