Latvijas ekonomikas izaugsme pēc pagājušajā gadā piedzīvotā krituma šā gada pirmajā ceturksnī ir atjaunojusies, un, kā jau rādīja pirms mēneša publiskotie ātrā novērtējuma dati, iekšzemes kopprodukts (IKP) pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir uzrādījis visai spēcīgu izaugsmi. Publicētie Centrālās statistikas pārvaldes izvērstie dati apstiprina, ka IKP pret iepriekšējo ceturksni ir palielinājies par 0,9%, kas ir vēl par 0,1 procentpunktu straujāk, nekā bija lēsts pirms mēneša. Ekonomikas izaugsme ir atjaunojusies arī gada griezumā, un pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem IKP pret pagājušā gada pirmo ceturksni ir palielinājies par 0,1%.
Kā rāda dati par IKP gan no ražošanas, gan izlietojuma un ienākumu aspekta, ekonomikas izaugsmi šā gada sākumā nodrošinājis galvenokārt sabiedriskais sektors un ar to saistītās nozares – valsts pārvalde, izglītība un veselība, kā arī produktu subsīdiju samazinājums, kamēr ražošanas nozaru attīstība pagaidām vēl bijusi vāja un kritumu piedzīvojušas gan apstrādes rūpniecība (-5,3%), gan būvniecība (-5,5%). Arī pakalpojumu nozarēs attīstība drīzāk ir negatīva, ar smagu kritumu transportā (-9,0%) un mērenākiem samazinājumiem arī informācijas un komunikācijas pakalpojumos, izmitināšanā un ēdināšanā un arī visos komercpakalpojumos kopumā.
Vienlaikus šeit jāatzīmē, ka apstrādes rūpniecībā, kas pagājušajā gadā izjuta ārējā pieprasījuma kritumu, būtiski vājinoties ekonomikas izaugsmei galvenajos Latvijas eksporta tirgos, šogad situācija pakāpeniski sāk uzlaboties, un mēnešu datos apjomu samazinājums kļūst arvien lēnāks. Savukārt būvniecības nozare pirmajā ceturksnī piedzīvoja samazinājumu pēc spēcīgās atgūšanās pagājušā gada laikā. Līdz ar to jau nākamajos mēnešos un īpaši gada otrajā pusē ražošanas nozares varētu sākt dot savu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, apstrādes rūpniecībai gadā kopumā sasniedzot nelielu pieaugumu un atjaunojoties arī būvniecības nozares izaugsmei, ko veicinās arī Eiropas Savienības fondu investīciju straujāka izmantošana.
Ekonomiskā situācija Latvijas ārējos tirgos šogad pakāpeniski sāk uzlaboties. Lai gan eirozonai un Eiropas Savienībai prognozētie izaugsmes tempi šim gadam joprojām ir vēsturiski zemā līmenī, tie tomēr ir divas reizes straujāki nekā 2023. gadā, un pēdējos mēnešos ir vērojama arī pakāpeniska uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāju uzlabošanās. Eirozonas iepirkumu menedžeru indekss PMI maijā ir uzrādījis straujāko biznesa aktivitātes pieaugumu pēdējo 12 mēnešu laikā, indeksam pieaugot no 51,7 aprīlī līdz 52,3 maijā un jau otro mēnesi pēc kārtas signalizējot ekonomikas izaugsmi. Eiropas ekonomiskās izaugsmes tālāku paātrināšanos veicinās arī gaidāmais procentu likmju samazinājums, kur pirmais Eiropas Centrālās bankas lēmums prognozēts jau nākamajā mēnesī. Tādējādi ārējais sektors sāks dot būtiskāku devumu Latvijas ekonomikas izaugsmē, ko pagaidām nodrošina praktiski tikai straujais sabiedriskā patēriņa kāpums un privātā patēriņa atjaunošanās, saglabājoties ļoti spēcīgam algu pieaugumam.
Finanšu ministrija (FM) pašlaik aktualizē makroekonomisko rādītāju prognozes 2025. gada valsts budžeta projekta sagatavošanai, kuras tiks publiskotas jūnija vidū. Šā gada februāra sākumā FM ekonomikas izaugsmi 2024. gadam prognozēja 1,4% un 2025. gadam 2,9% apmērā.
