Šā gada aprīlī rūpniecības produkcijas apjoms ir samazinājies par 1,2% ( sezonāli izlīdzinātie dati) mēneša laikā, bet gada pieauguma temps ir būtiski sarucis un aprīlī veidoja vien 3,8% (martā – 8,5%).
Ministrijā uzskata, ka rūpniecības izaugsmes palēnināšanās atspoguļo recesijas iestāšanos Eiropas Savienībā – Latvijas lielākajā rūpniecības preču eksporta tirgū.
Detalizētāk analizējot rūpniecības izlaides apjoma pieaugumus dažādās rūpniecības apakšnozarēs, jāsecina, ka aprīlī lielāko rūpniecības izlaides samazinājuma daļu ir veidojušas elektroenerģijas un siltumapgādes un metālapstrādes, kā arī mašīnbūves nozares. Jau otro mēnesi pēc kārtas samazinās enerģijas ražošana. Lai gan pavasara pali kā katru gadu palielināja HES elektroenerģijas ražošanu, kopumā aprīlī nozares izlaides apjoms ir sarucis vēl par 1,6%. Savukārt gandrīz visās metālapstrādes un mašīnbūves apakšnozarēs aprīlī saražots mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Pieaugums elektrisko iekārtu un automobiļu ražošanā nespēja kompensēt ražošanas sarukumu pārējās apakšnozarēs – metālu ražošana mēneša laikā ir samazinājusies par 10,4%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 4,7%. Aprīlī mazāk nekā martā ir saražots arī abās lielākajās rūpniecības nozarēs – kokapstrādē un pārtikas ražošanā, kur abās ir reģistrēts vienlīdz liels samazinājums 0,9% apmērā.
Gada griezumā ražošanas izaugsmi tradicionāli veido kokapstrāde, kas, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, saglabā augstu gada pieauguma tempu (+9,8%), kā arī ieguves rūpniecība, kur šā gada aprīlī ir saražots par 27,9% vairāk nekā gadu iepriekš, arī metālapstrādes un mašīnbūves lielāko nozaru ražošanas sasniegumi (metālu ražošana gada laikā ir augusi par 27,2%, bet gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 12,7%).
Par pieprasījuma samazinājumu liecina arī ražotāju aptauju dati. Ja 2011.gada nogalē pieprasījumu kā kavējošo faktoru minēja 37,7% uzņēmēju, tad 2012.gada otrā ceturkšņa sākumā pieprasījuma trūkumu kā kavējošo faktoru ir minējuši jau 41,2% no uzņēmējiem, kas ir augstākais rādītājs kopš 2010. gada pirmā ceturkšņa. Aptauju dati arī atklāj, ka pēdējo divu mēnešu laikā ir būtiski pasliktinājies uzņēmēju viedoklis par saražotās un sagaidāmās produkcijas apjoma izmaiņu tendencēm.
Latvijas ražotāju noskaņojuma izmaiņas sakrīt ar kopējām ES ražotāju noskaņojuma izmaiņu tendencēm, kas brīdina par iespējamu turpmāku pieprasījuma samazinājumu ES valstīs. ES rūpniecības konfidences rādītājs maijā ir strauji samazinājies, augot uzņēmēju bažām par pasūtījuma līmeni un sagaidāmo ražošanas apjomu.
Svarīgi atzīmēt, ka arī Latvijas galvenajās eksporta partnervalstīs rūpniecības konfidenču kritums maijā ir bijis līdzīgs. Līdz ar to sagaidāms, ka eksporta pieprasījuma samazinājuma un bāzes efekta izzušanas ietekmē rūpniecības gada izaugsmes temps turpmākajos mēnešos turpinās samazināties, norāda FM.EiropaFinanšu ministrijarecesijarūpniecība
