Pieaugot nenoteiktībai ārējā vidē, arvien vairāk pieaug bažas par Latvijas rūpniecības tālāko attīstību, kas lielā mērā ir balstīta uz eksporta panākumiem. Lai gan izlaides dati kopumā ES valstīs vēl neuzrāda būtiskas ražošanas korekcijas, tomēr grūtības ar eirozonas parādu krīzes risinājumiem turpina pasliktināt ražošanas un pieprasījuma prognozes.
Rūpniecības produkcijas izlaides apjoms Latvijā (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās) šā gada septembrī mēneša laikā palielinājies par 1,2%, tai skaitā apstrādes rūpniecības par 2,1%, bet, salīdzinot ar 2010.gada septembri, rūpniecība ir augusi par 9,6%. Jāatzīmē, ka izlaides gada pieauguma temps ir būtiski augstāks nekā mēnesi iepriekš, kā arī paredzams, ka septembrī būs viens no straujākajiem ES valstu vidū. Lielāko ieguldījumu apstrādes rūpniecības izlaides apjomu pieaugumā gada griezumā ir devis ražošanas palielinājums kokapstrādē par 13,2%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā par 34,7% un farmācijas produktu ražošanā par 68,3%.
Lielāko daļu ražošanas apjomu pieaugumu turpina veidot eksportējošās nozares. Līdz ar to, kamēr vietējā pieprasījuma pieauguma tempi saglabājas zemi, rūpniecības attīstība ir atkarīga no ārējās vides pieprasījuma izmaiņām. Dati par rūpniecības izlaidi gan Latvijā, gan citās ES valstīs, t.sk. Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, kopumā vēl uzrāda pozitīvu ražošanas attīstību, un Latvijas galvenajos eksporta tirgos ražošanas pieaugums saglabājas augstāks nekā vidēji ES. Tomēr jāatzīmē, ka izlaides un jauno pasūtījumu gada pieaugumu tempi turpina samazināties. Pasūtījumu samazinājumu ietekmi septembrī jau izjutusi Igaunija.
Rūpniecības izlaides dati septembrī mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kas ir tikpat atvērtas un no eksporta atkarīgas kā Latvija, nav iepriecinoši. Ja Lietuvas rūpniecības samazinājumu par 1% vēl varētu vērtēt kā datu svārstības, tad Igaunijas rūpniecību jau varētu būt tieši ietekmējis ārējā pieprasījuma samazinājums. Igaunijas rūpniecības produkcijas apjoms mēneša laikā samazinājies par 11,0%, kā rezultātā ražošanas gada pieauguma temps, kas vēl pirms mēneša pārsniedza 20%, septembrī noslīdējis līdz 5,5%. Lielākās Igaunijas rūpniecības nozares – datoru, elektronikas un optikas iekārtu ražošana mēneša laikā ir samazinājusies par 48,1%, ko noteica gan elektronikas ražotāja Elcoteq bankrots, gan problēmas šīs nozares dominējošajam uzņēmumam, kas, iespējams, jau izjūt pieprasījuma samazināšanos. Septembrī rūpniecības gada pieauguma temps Igaunijā ir izrādījies pat uz pusi mazāks nekā Latvijas ražošanas gada pieauguma temps, līdz ar to jāsecina, ka Igaunijas rūpniecības augstie pieauguma tempi pēckrīzes periodā lielā mērā ir balstījušies tikai uz iepriekšminētās nozares panākumiem.
Lai gan Latvijas ražošanas attīstībā nav izteikti dominējošu uzņēmumu vai klāsteru, tomēr arī mūsu rūpniecības attīstība ir tieši atkarīga no pieprasījuma mūsu tirdzniecības partnervalstīs (t.sk. Igaunijas un Lietuvas), kuru, savukārt, var ļoti negatīvi ietekmēt notikumu attīstība eirozonā. Neskaidrība par Grieķijas un Itālijas parādu krīzes risinājumiem, paredzamie ES valstu budžetu konsolidācijas pasākumi, finanšu tirgu svārstības u.tml. turpina pasliktināt uzņēmēju un patērētāju nākotnes redzējumu.
Rūpniecības konfidences rādītāji oktobrī aizvien vairāk norsāda uz risku eirozonai ieslīdēt atpakaļ recesijā. Nedaudz labāka aina ir Latvijas nozīmīgajos eksporta tirgos Krievijā, Zviedrijā un Polijā, kur, pateicoties pieprasījuma kāpumam iekšējā tirgū, uzņēmēju ražošanas apstākļu vērtējums sasniedzis stagnācijas atzīmi, vairs nesamazinās.
Latvijas uzņēmēju rūpniecības konfidences rādītājs oktobrī līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos nav būtiski mainījies. Tomēr uzņēmēju vērtējums par nākamo mēnešu ražošanas apjomu un pasūtījumu vērtējums (lai gan mazākā mērā nekā citās ES valstīs) ir sācis samazināties, norādot, ka arī Latvijas ražotāji pēdējo mēnešu laikā sāk izjust iespējamo eksporta pieprasījuma samazinājumu.
