Uzsākot 2017. gada valsts budžeta projekta un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2016. – 2019.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2,5%, bet 2017. gadā izaugsme paātrināsies līdz 3,5%.
Svarīgi atzīmēt, ka FM, sagatavojot makroekonomisko rādītāju prognozes, par pamatu izmanto sezonāli neizlīdzinātos nacionālo kontu datus, kas atbilst starptautiskajai praksei attiecībā uz budžeta sagatavošanu.
Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā Latvijas Stabilitātes programmas 2016. – 2019. gadam sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2016. gadam ir samazināta par 0,5 procentpunktiem, un ekonomikas izaugsme šogad būs nedaudz lēnāka nekā 2015. gadā, kad IKP palielinājās par 2,7%. Savukārt 2017. gadā ekonomikas izaugsme jau kļūs būtiski straujāka, un salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm IKP pieauguma prognoze nākamajam gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem.
Situācijai ārējos tirgos uzlabojoties ne tik spēcīgi kā gaidīts iepriekš un palēninoties investīciju aktivitātei, ekonomikas izaugsme 2016. gada sākumā ir nedaudz mazinājusies. Galvenais izaugsmes nodrošinātājs šogad joprojām būs privātais patēriņš, kuru turpinās veicināt stabilais algu pieaugums un nodarbinātības palielināšanās. Tomēr jau gada otrajā pusē līdz ar straujāku Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguvi gaidāma investīciju aktivitātes atjaunošanās un arī ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās vairākās Latvijai nozīmīgās ārējās tirdzniecības partnervalstīs. Tas ļaus nodrošināt sabalansētāku ekonomikas izaugsmi un straujākus IKP pieauguma tempus 2017. gadā.
Pateicoties naftas un citu izejvielu preču cenu kritumam pasaules tirgū, kas noteicis arī citu energoresursu un pārtikas cenu samazināšanos Latvijā, inflācija arī 2016. gadā saglabāsies zema – 0,0% līmenī. 2017. gadā cenu pieaugums kļūs straujāks, sasniedzot 1,6%, ko noteiks izejvielu cenu stabilizēšanās pasaulē, kā arī augošais pieprasījums iekšējā tirgū, palielinoties iedzīvotāju ieņēmumiem.
Līdz ar zemo inflāciju 2016. gadā turpināsies spēcīgs iedzīvotāju reālās darba samaksas pieaugums, kas veidos 5,5%, tomēr būs nedaudz zemāks nekā iepriekšējos gados, kad reālās algas pieaugums pārsniedza 6%. Vidējā bruto darba samaksa pēc FM prognozēm 2016. gadā sasniegs 863 eiro, bet 2017. gadā palielināsies līdz 910 eiro.
Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes 2017. gada budžetam, FM izvērtēja iekšējās un ārējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Pozitīvie riski ir saistīti ar straujāku kreditēšanas pieaugumu Latvijā, kā arī straujāku investīciju attīstību, balstoties uz pašu resursiem. Pozitīvie riski ietver arī ģeopolitiskās situācijas uzlabošanos un straujāku nekā prognozēts izaugsmi Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs.
Negatīvie riski, savukārt, joprojām ir saistīti ar ģeopolitiskās situācijas iespējamu pasliktināšanos un zemu globālās ekonomikas izaugsmi, kā arī ar riskiem Lielbritānijas gaidāmā ES referenduma sakarā. No iekšējiem faktoriem Latvijas attīstību negatīvi var ietekmēt ilgstoši zemais investīciju līmenis, kā arī produktivitātes pieaugumam neatbilstošs darba samaksas kāpums.
