Patēriņa cenu pieaugums gada izteiksmē samazinās jau trešo mēnesi pēc kārtas un šā gada novembrī saruka līdz 2,1%, kas ir zemākais inflācijas līmenis kopš 2018. gada aprīļa. Patēriņa cenu svārstīgumu pēdējos mēnešos nosaka tieši preču cenu pieauguma mazināšanās, kamēr pakalpojumu cenu pieaugums šogad stabili turas pie 3,0% līmeņa. To apliecina arī novembra dati, jo preces salīdzinājumā ar pērnā gada novembri sadārdzinājās par 1,8%, bet pakalpojumi par 2,9%. Vēl augustā preču cenu kāpums bija 3,2%, bet pakalpojumiem 3,0%.
Cenu pieauguma mazināšanās ir fiksēta tādam precēm kā zivīm, dārzeņiem, bet kafijai, dabasgāzei un degvielai fiksēts pat cenu kritums pēdējos mēnešos. No tā var secināt, ka zemāko inflācijas līmeni salīdzinājumā ar inflācijas līmeni šā gada vidū nosaka ārējie faktori. Augstākminētās preces tiek importētas no ārvalstīm, un šo preču cenu galvenokārt nosaka cenu tendences izejvielu tirgos pasaulē. Cenu izmaiņas, ko ietekmē Latvijā notiekošie ekonomiskie procesi, atspoguļojas galvenokārt caur pakalpojumu cenām, kas šogad svārstās minimāli. Vidējā pakalpojumu inflācija šā gada vienpadsmit mēnešos bija 3,0%, ko lielā mērā ietekmēja augstāki tarifi mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem. Vidējais preču cenu pieaugums kopš gada sākuma bija 2,8%, tādējādi vidējā inflācija vienpadsmit mēnešos Latvijā bija 2,9%.
Lai arī inflācijas līmenis novembrī Latvijā ievērojami mazinājās, tas vienalga bija aptuveni divas reizes augstāks nekā eirozonā un viens no augstākajiem starp eirozonas dalībvalstīm. Oficiālie statistikas dati par patēriņa cenu izmaiņām eirozonā vēl nav pieejami, bet sākotnējie dati liecina, kavidējais cenu kāpums šā gada novembrī bija 1,0% salīdzinājumā ar pērnā gada novembri. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka Latvijas nomināla iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums un darba samaksas kāpums šā gada trīs ceturkšņos bija aptuveni divas reizes augstāks nekā eirozonā vidēji. Tādējādi, lai arī cenu pieaugums Latvijā pašreiz ir straujāks nekā eirozonā, augošie iedzīvotāju ienākumi ļauj uzlabot to pirktspēju un kāpināt patēriņu. Vēl viens faktors, kas izskaidro lielāku inflācijas līmeni Latvijā, ir atšķirīgs patēriņa grozs. Piemēram, izdevumi pārtikai vidēji eirozonā veido 15% no patērētāja izdevumiem, kamēr Latvijā tie ir 21,6%. Tādējādi, pat ja konkrētas preču cenu izmaiņas gan Latvijā, gan eirozonā ir vienādas, to devums kopējā patēriņa cenu pieaugumā var būt dažāds.
Novembrī, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā nodrošināja pārtikas cenu pieaugums par 2,5% salīdzinājumā ar pērnā gada novembri. Taču jāatzīmē, ka pārtikas cenu spiediens gan novembrī, gan rudens mēnešos kopumā ievērojami ir samazinājies, salīdzinot ar vasaru, kad pārtikas cenu pieaugums bija tuvu 4,5%. Tik lielu pārtikas cenu pieauguma starpību starp mēnešiem ietekmēja ievērojami zemāks svaigo dārzeņu cenu kāpums. Piemēram, ja augustā svaigo dārzeņu cenas bija par 37,7% augstākas nekā pērn, tad novembrī gada griezumā cenas samazinājās par 1,0%. Tādas cenu svārstības galvenokārt ieviesa bāzes efekts, jo līdz pērnā gada septembrim dārzeņu cenas kritās, bet pagājušajā gada sliktās ražas dēļ, sākot no septembra, tās sāka palielināties. Tādējādi šogad pirmajos astoņos mēnešos svaigu dārzeņu cenas vidēji bija par 14,9% lielākas, savukārt rudens mēnešos bija fiksēts neliels kritums.
Pārtikas cenas kopumā joprojām turpina ietekmēt augošās maizes un graudaugu, kā arī cūkgaļas cenas. Šo preču cenas novembrī bija attiecīgi par 4,3% un 10,7% augstākas nekā pērn. Ja graudaugu cenu ietekmēja sausie laika apstākļi gan pērnā gada vasarā, gan arī šovasar vairākās Eiropas valstīs, tad cūkgaļas cenu ietekmēja cūkgaļas deficīts Ķīnā saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatīšanos šajā valstī. Ņemot vērā, ka Ķīna ir lielākais cūkgaļas ražotājs, kā arī patērētājs pasaulē, cūkgaļas piedāvājuma samazinājums Ķīnā būtiski ietekmēja tās cenas pasaulē.
Paaugstinošo ietekmi uz patēriņa cenām novembrī 0,4 procentpunktu apmērā atstāja arī alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu pieaugums attiecīgi par 4,6% un 4,5%. Šo preču cenu pieaugumu galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana alkoholam šā gada martā un cigaretēm šā gada jūlijā.
Inflācijas līmeni šā gada novembrī ietekmēja arī ar mājokļa uzturēšanu saistītie pakalpojumi. Piemēram, atkritumu savākšana bija par 18,7% dārgāka nekā pērnā gada novembrī, ko, sākot ar šā gada 1. janvāri, ietekmē palielinātās nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu. Elektroenerģija sadārdzinājās par 10,3%, bet siltumenerģija par 3,8%, ko noteica augstāki tarifi.
Savukārt degvielas cenu kritums par 5,2% nedaudz mazināja inflācijas līmeni. Fiksētais degvielas cenu samazinājums ir straujākais cenu kritums kopš 2016. gada septembra, ko lielā mērā noteica zemākas naftas cenas pasaules tirgos. 2019. gada novembrī Brent markas jēlnaftas cena bija 62,7 ASV dolāri par vienu barelu, pretstatā 65,9 ASV dolāriem pērnā gada novembrī. Jāatzīmē, ka naftas cenu izmaiņas pasaules tirgos ietekme uz degvielas cenām Latvijas benzīntankos atspoguļojas ar nelielu laika nobīdi, līdz ar to degvielas cenu kritumu tajā skaitā ietekmēja naftas cena oktobrī, kad tā bija vēl zemāka nekā šā gada novembrī.
Eiropas Komisijas apkopotie patērētāju konfidences rādītāji norāda uz to, ka inflācijas gaidas Latvijā pakāpeniski norimst. Kā liecina aktuālākie dati, inflācijas gaidu indekss šā gada novembrī sasniedza zemāko vērtību pēdējo trīs gadu laikā. Patērētāji sagaida, ka turpmākajos 12 mēnešos cenu pieauguma temps vidēji būs zemāks nekā vidēji iepriekšējos 12 mēnešos. Ņemot vērā bāzes efektus, kā arī pārtikas un naftas cenu dinamiku, sagaidāms, ka gada inflācija šā gada decembrī varētu būtu nedaudz augstāka nekā fiksētais pieaugums novembrī.
