2015. gada janvārī un februārī konsolidētajā kopbudžetā izveidojās finansiālais pārpalikums 10,2 miljonu eiro apmērā, ko noteica pārpalikums pašvaldību budžetos 36,2 miljonu eiro apmērā un deficīts valsts budžetā 26 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem diviem mēnešiem konsolidētā kopbudžeta pārpalikums šā gada janvārī un februārī saruka par 59,6 miljoniem eiro, ko pamatā noteica mazāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi un lielāki kopbudžeta izdevumi, liecina Finanšu ministrijas aprēķini.
Šā gada divos mēnešos kopbudžeta ieņēmumos tika iekasēti 1 413,2 miljoni eiro, kas ir par 41,7 miljoniem eiro jeb 3% vairāk salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Vērtējot šā gada janvāra un februāra kopbudžeta ieņēmumu pusi, jāsecina, ka pieaugums vērojams visās ieņēmumu pozīcijās, izņemot ieņēmumus no ES atmaksām par realizētajiem projektiem. Šie ieņēmumi salīdzinājumā ar 2014. gada diviem mēnešiem bija par 26,8 miljoniem eiro mazāki.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2015. gada janvārī un februārī bija 1 103,4 miljoni eiro. Nodokļu ieņēmumu plāns divos mēnešos tika izpildīts 98,8% apmērā. Plāna neizpildi, kas veidoja 23 miljonus eiro, pamatā skaidro zemāki pievienotās vērtības nodokļa un darbaspēka nodokļu ieņēmumi nekā plānots.
Jāatzīmē, ka nodokļu ieņēmumu plāns tika veidots, balstoties uz 2015. gada budžeta likumā iekļautajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kuras februārī Finanšu ministrija pārskatīja, samazinot ekonomikas izaugsmes prognozi salīdzināmās cenās 2015. gadam no 2,8% uz 2,1%.
Atsevišķās ieņēmumu pozīcijās salīdzinājumā ar 2014. gada diviem mēnešiem nodokļu ieņēmumi pieauga par 56,1 miljonu eiro jeb 5,4%. Darbaspēka nodokļu ieņēmumos bija vērojams lielākais pieaugums – iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi palielinājās par 14,1 miljonu eiro jeb 6,9% un uz kopbudžetu attiecināmie sociālo apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi – par 16 miljoniem eiro jeb 5,3%, kas skaidrojams ar nodarbināto ienākumu kāpumu decembrī un janvārī.
Tāpat par 5 miljoniem eiro jeb 1,6% pieauga pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi. Ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar veikto nodokļa iemaksu palielināšanos, pieaugot kopējai darījumu vērtībai. Arī akcīzes nodokļa ieņēmumi kāpuši par 5,9 miljoniem eiro jeb 5%, kur lielākais pieaugums vērojams ieņēmumos no naftas produktiem. Tas skaidrojams ar patēriņam nodotā naftas produktu apjoma pieaugumu 2014. gada decembrī, salīdzinot ar 2013. gada decembri.
Kopbudžeta izdevumi šā gada divos mēnešos pieauga straujāk (par 101,3 miljoniem eiro) nekā ieņēmumi un bija 1 403,0 miljoni eiro.
Sociālās apdrošināšanas pabalstu griestu atcelšana, kā arī lielāks ģimenes valsts pabalsta apmērs par otro un trešo bērnu šā gada divos mēnešos veicināja sociālo pabalstu izdevumu pieaugumu par 22,5 miljoniem eiro jeb 6,1%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri un februāri.
Par 14 miljoniem eiro jeb 19,2% šā gada divos mēnešos pieauguši kapitālie izdevumi, kur lielākais kāpums bija izdevumos, realizējot ES projektus augstākās izglītības iestāžu būvniecības jomā. Pieaugums vērojams arī procentu izdevumos par 29,8 miljoniem eiro jeb 31,3%, kas saistāms ar šā gada janvārī samaksāto pirmo kupona maksājumu 26,3 miljonu eiro apmērā par 2014. gada janvārī emitētajām eiroobligācijām.
Ņemot vērā pārskatītās makroekonomisko rādītāju prognozes, samazinot ekonomiskās izaugsmes rādītājus 2015. un 2016. gadam, ir aktualizētas nodokļu ieņēmumu prognozes, kas tiks atspoguļotas Latvijas Stabilitātes programmā 2015.-2018. gadam.
