Mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, palielinājies par 1,3%, uzrādot nelielu, bet tomēr nedaudz straujāku pieaugumu nekā iepriekšējā mēnesī. Pārtikas preču mazumtirdzniecībai samazinoties par 3,9%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībai pieaugot kopumā par 4,6%, kopējo mazumtirdzniecības pieaugumu nodrošinājis galvenokārt par 11,5% pieaugušais autodegvielas pārdošanas apjoms.
Pēdējos mēnešos un arī visā 2016. gadā kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums ir bijis salīdzinoši lēns, tam palielinoties vidēji par 2% mēnesī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Ja gada sākumā salīdzinoši zemo mazumtirdzniecības pieaugumu Latvijā noteica galvenokārt krītošie degvielas pārdošanas apjomi, tad, sākot no aprīļa, pieauguma tempi pārējo nepārtikas preču tirdzniecībā ir bijuši zemi, un kopējo mazumtirdzniecības pieaugumu nodrošinājusi lielākoties degvielas tirdzniecība.
Pēdējos četros mēnešos autodegvielas pārdošanas apjomi bijuši kopumā aptuveni par 7% augstāki nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, un degvielas patēriņu turpina veicināt zemās cenas, kas bijušas vairāk kā par 10% zemākas nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada. Atskaitot degvielas tirdzniecību, nepārtikas preču apgrozījuma pieaugums jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, ir saglabājies salīdzinoši zemā 2% līmenī, tikai nedaudz pārsniedzot divu iepriekšējo mēnešu pieauguma tempu. Spēcīgu pieaugumu jūlijā uzrādījusi apģērbu un apavu tirdzniecība, kas palielinājusies par 12,2%, vienlaikus būtiski krītoties mājsaimniecības elektropreču un mājokļa iekārtojuma preču tirdzniecībai – attiecīgi par 6,1% un 12,1%.
Jūlijā mazumtirdzniecības apjomu būtiski ietekmējis pārtikas preču pārdošanas apjomu samazinājums par 3,9%, taču šis, atšķirībā no pēdējo mēnešu zemajiem pieauguma tempiem nepārtikas tirdzniecībā, ir uzskatāms vairāk par vienreizēju faktoru, kas nesignalizē par kādu tendenci, un gadā kopumā turpināsies mērens pārtikas preču apgrozījuma pieaugums.
Mazumtirdzniecības pieauguma vājināšanās pēdējos mēnešos ir sakritusi ar zemākajiem algu pieauguma tempiem, kad otrajā ceturksnī vidējās bruto darba samaksas pieaugums samazinājies līdz 3,3%, salīdzinot ar 5,9% pirmajā ceturksnī un 6,8% pagājušajā gadā kopā. Vienlaikus mājsaimniecību noguldījumi turpina palielināties, norādot, ka mazumtirdzniecības pieauguma tempu vājināšanās saistīta arī ar iedzīvotāju lielāku piesardzību tēriņos un uzkrājumu veidošanu. Lai gan statistikas dati parāda algu kāpuma bremzēšanos, kopējā situācija darba tirgū joprojām ir patēriņu veicinoša, turpinot samazināties gan bezdarba līmenim, gan nedaudz palielinoties nodarbinātībai. Arī algu pieauguma temps jau tuvākajos mēnešos atkal varētu kļūt straujāks, kamēr iedzīvotāju pirktspēju vēl papildus turpina veicināt zemā inflācija.
Tikmēr uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāji Latvijā pēdējā mēnesī ir uzrādījuši pasliktinājumu, augustā kopējam ekonomikas sentimenta indeksam noslīdot par 1,3 punktiem, tajā skaitā nedaudz pasliktinoties gan patērētāju, gan mazumtirgotāju noskaņojumam. Līdz ar to arī nākamajos mēnešos mazumtirdzniecības pieaugums varētu saglabāties mērens, straujākus pieaugumus sākot uzrādīt gada pēdējos mēnešos.
