Martā pieaugums turpinājies Latvijas rūpniecības lielākajās apakšnozarēs – koksnes izstrādājumu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, savukārt neliels kritums vērojami vien mēbeļu, apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošanā.

Gada laikā rūpniecības apgrozījums kopumā pieaudzis par 9,8%, un samazinājums vērojams vienīgi ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē. Vislielākais kāpums bijis apģērbu ražošanā, gatavo metālizstrādājumu un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā.

Kopš šā gada sākuma kritusies rūpniecības izlaide vietējam tirgum, ko noteica iekšējā pieprasījuma samazinājums. Līdz ar to kopš pagājušā gada beigām apstrādes rūpniecībā noteicošais virzītājs atkal ir uz eksportu vērstās nozares, un eksportam paredzētais ražošanas apjoms šā gada sākumā jau pārsniedzis pirmskrīzes augstāko līmeni.

Iespējams, ka tieši vājais iekšējais pieprasījums neļauj pilnībā izmantot uzņēmēju rīcībā esošās ražošanas jaudas, un uzņēmēju aptaujas dati liecina, ka 2011. gada 2. ceturksnī ražošanas jaudu noslodze palielināsies vien par 0,2 procentpunktiem. Jāņem vērā, ka būtiski atšķiras jaudu noslodzes starp atsevišķiem uzņēmumiem un apakšnozarēm. Uz eksportu orientētām nozarēm jaudu noslodze jau ir samērā augstā līmenī, savukārt uz vietējo tirgu vērstajās nozarēs tā vēl joprojām atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.

Tuvākajos mēnešos ražošanas apjomu straujāks kāpums iespējams vietējā tirgus atkopšanās gadījumā. Piemēram, mēbeļu ražošana joprojām atrodas ļoti zemā līmenī, un straujāka atkopšanās gaidāma vienīgi ar vietējā tirgus pieprasījuma kāpumu. Tomēr gadam kopumā rūpniecības attīstības perspektīvas vērtējamas pozitīvi, jo 2011. gadā Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs sagaidāma būtiska izaugsme, un salīdzinājumā ar pērnā gada rudeni to IKP pieauguma prognozes ir tikai uzlabojušās. Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc Latvijas ražojumiem būs, tādēļ svarīgākais rūpniecības attīstībā būs investīcijas uz eksportu orientētās nozarēs.