Pirmdien publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību 2016. gada novembrī uzrāda pozitīvas ziņas par Latvijas preču eksportu. Salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo mēnesi eksports novembrī audzis par 3,4%. Daļēji tas ir skaidrojams ar apstrādes rūpniecības spēcīgo pieaugumu, it īpaši kokrūpniecībā, kas vienlaikus bija arī galvenais eksporta pieauguma virzītājspēks, norāda Finanšu ministrija (FM).
Neskatoties uz jau tā salīdzinoši augsto līmeni, koka un koka izstrādājumu eksporta vērtība novembrī palielinājās par 22,4% salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo mēnesi. Jāatzīmē, ka jau kopš 2011. gada, kad šīs nozares eksports pārsniedza pirmskrīzes perioda sasniegto augsto vērtību, tas uzrāda stabili augupšvērstu attīstības dinamiku. Par spīti būtiskam sterliņu marciņas vērtības sarukumam 2016. gada vidū Lielbritānija paliek par galveno noieta tirgu Latvijas koka izstrādājumiem, turklāt, nodrošinot lielāko pieaugumu šai nozarei gan novembrī, gan 2016. gada pirmajos vienpadsmit mēnešos kopumā.
Jāatzīmē, ka novembrī fiksētas eksporta izmaiņas preču kategoriju griezumā raksturo visu 2016. gadu kopumā. Bez kokrūpniecības precēm, stabilu eksporta pieaugumu gan novembrī, gan pērnā gada vienpadsmit mēnešos kopumā uzrāda farmaceitiskie produkti, būvniecības izstrādājumi, mēbeļu un interjera priekšmeti. Taču spēcīgs elektroiekārtu un elektropreču, kā arī minerālproduktu eksporta kritums negatīvi ietekmēja kopējo eksportu, jo 2016. gada vienpadsmit mēnešos preču eksporta vērtība bija par 1,1% zemāka salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo periodu. Ir būtiski atzīmēt, ka elektroiekārtu un minerālproduktu eksporta kritumu lielā mērā ir noteicis reeksporta samazināšanās un cenu kritums naftas produktiem.
2016. gadā preču eksporta vērtību tai skaitā ietekmēja izejvielu cenu kritums, it īpaši gada pirmajā pusē. Kopš 2014. gada vidus pasaules biržās patstāvīgi samazinājās neapstrādātās pārtikas un energoresursu cenas, ko ietekmēja preču ražošanas izmaksu samazinājums. Aktuālākie pieejamie dati liecina, ka preču eksporta vienības vērtība Latvijā 2016. gada pirmajos desmit mēnešos samazinājās par 3,3% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu, visstraujāk cenai samazinoties tieši naftas pārstrādes produktiem un lauksaimniecības produktiem. Taču jau 2016. gadā nogalē izejvielu cenas stabilizējās un uzrādīja pieaugumu. To var novērot arī eksporta datos novembrī. Ja naftas produktu eksporta kritums 2016. gadā katru mēnesi bija mērāms ar divciparu skaitli un pirmajos desmit mēnešos kopumā samazinājās par 29,7%, tad novembrī gada kritums bija vien 8%.
Līdz ar Krievijas rubļa vērtības stabilizēšanos uzlabojās arī Latvijas preču eksports uz šo valsti, novembrī eksporta vērtībai palielinoties par 13,2%. Tādējādi sasniedzot lielāko eksportēto vērtību pēdējo divu gadu laikā. Visstraujāk eksports pieauga tādās preču kategorijās, kā farmaceitiskie produkti, mēbeļu un interjera priekšmeti, alkoholiskie dzērieni un optiskās ierīces. Jāatzīmē, ka 2016. gada decembrī rubļa vērtība bija vēl labvēlīgāka Latvijas eksportētājiem, tādējādi līdzīgs gada pieaugums visticamāk būs arī decembrī.
Ņemot vērā, ka Latvijas apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā uzrāda pozitīvu attīstības dinamiku un ka pēdējos mēnešos ekonomikas konfidence Eiropas Savienībā kopumā turpina uzlaboties, pozitīvas tendences tiks novērotas Latvijas eksportam nozīmīgākajos rūpniecības un būvniecības sektoros. Tādējādi var secināt, ka preču eksports 2016. gada decembrī visticamāk pieaugs, taču tas nebūs pietiekami, lai kompensētu iepriekšējo mēnešu kritumu. Tādējādi 2016. gadā eksportēto preču vērtība kopumā būs nedaudz mazāka nekā 2015. gadā.
Savukārt importa preču vērtība pieauga pērnā gada novembrī salīdzinājumā ar 2015.gada novembrī pieauga par 3,2%. Zīmīgi, ka pieaugums fiksēts praktiski visās preču kategorijās, taču straujākie ir koka un koka izstrādājumiem, plastmasas izstrādājumiem zivju produkcijai, kā arī automobiļiem. Savukārt, 2016. gada vienpadsmit mēnešos importa vērtība bija par 3,0% mazāka nekā 2015. gada attiecīgajā periodā. Ņemot vērā, ka imports samazinājās straujāk par eksportu, tas labvēlīgi ietekmēja ārējas tirdzniecības bilanci, samazinot preču tirdzniecības deficītu par 242,6 milj. eiro pērnā gada vienpadsmit mēnešos.
Foto: Skitterphoto/https://pixabay.com/en/users/Skitterphoto-324082//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
