Lai gan importa pieauguma temps (28,3%) bija nedaudz augstāks nekā eksporta kāpums, pozitīvi, ka līdzās patēriņa precēm būtiska loma pagājušajā gadā bijusi arī investīciju preču – mehānismu un iekārtu importam, nodrošinot Latvijas vajadzības pēc ražošanas jaudu atjaunošanas.
Kopējo Latvijas eksporta pieaugumu pagājušajā gadā nodrošināja piecas galvenās preču grupas, no kurām vislielākā ietekme bija metāliem un minerālproduktiem, kas kopā deva vairāk nekā trešdaļu kopējā eksporta pieauguma. Būtiska daļa eksporta kāpumā bija arī lauksaimniecības un pārtikas precēm, ķīmiskās rūpniecības produkcijai un kokam un koka izstrādājumiem. Kopā šīs piecas preču grupas 2011. gadā veidoja divas trešdaļas no visa Latvijas eksporta un nodrošināja ap 70% no kopējā eksporta pieauguma.
Līdz ar straujo metālu un minerālproduktu eksporta pieaugumu pagājušajā gadā ir notikušas izmaiņas arī Latvijas eksporta struktūrā. Tāpat kā iepriekšējos gados, lielākās eksporta preču grupas ir bijušas koks un koka izstrādājumi, kā arī pārtikas un lauksaimniecības preces, tomēr abu šo grupu īpatsvars Latvijas kopējā eksporta apjomā ir samazinājies. Tajā pašā laikā minerālproduktu eksporta īpatsvars ir gandrīz dubultojies, pārsniedzot 8%, un palielinājusies arī metālu un metālu izstrādājumu daļa Latvijas kopējā eksportā.
2011. gadā ir palielinājusies Lietuvas un Igaunijas daļa Latvijas kopējā preču eksportā un būtiski audzis arī preču eksports uz Poliju. Vērā ņemamus apjomus pagājušajā gadā ir sasniedzis eksports uz Afganistānu, ko veido pārsvarā naftas produkti.
Latvijas imports 2011. gadā ir palielinājies par 28,3% līdz 7587,3 miljoniem latu, uzrādot vēl nedaudz straujāku pieaugumu nekā eksports un attiecīgi palielinot ārējās tirdzniecības deficītu par 29% līdz 1575,3 miljoniem latu. Tomēr, lai gan ārējās tirdzniecības deficīts ir pieaudzis, tas ir saistīts arī ar investīciju preču importa pieaugumu, kas dod iespēju palielināt ražošanas jaudas un konkurētspēju un veicina eksporta pieaugumu nākotnē.
Ja visa 2011. gada kopējie ārējās tirdzniecības dati ir visnotaļ pozitīvi, pēdējā mēneša datos jau varētu būt vērojama situācijas pasliktināšanās ārējos tirgos. Decembrī ne tikai Latvijas eksports ir samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, ko nosaka arī sezonāli faktori, bet arī eksporta gada pieauguma temps ir sarucis līdz 13,5%, salīdzinot ar 22,3% pieaugumu novembrī. Arī 2012. gadā eksporta pieauguma tempi samazināsies, ko noteiks nelabvēlīgā ekonomiskā situācija eirozonā, tomēr, tā kā Latvijas lielāko ārējās tirdzniecības partneru vidū nav eirozonas parādu krīzes tieši skarto valstu, krass kritums arī nav sagaidāms.
Eiropas SavienībaeksportsFunanšu ministrija
