Latvijas eksporta pieaugumu joprojām nodrošina galvenokārt trīs nozīmīgākās eksporta preču grupas – koks un koka izstrādājumi, metāli un metālu izstrādājumi un lauksaimniecības un pārtikas preces, kuru eksports, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, pieaudzis attiecīgi par 19%, 35,9% un 15,7%. Šīs trīs preču grupas kopā veido gandrīz pusi no Latvijas kopējā eksporta un ir nodrošinājušas pāri par 40% no Latvijas eksporta kopējā pieauguma. Būtiska loma bijusi arī ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksporta pieaugumam par 64,4%, kas devis gandrīz piekto daļu no kopējā eksporta pieauguma.
Lai gan lielā mērā eksporta kāpumu veicinājusi Latvijas galveno eksportpreču cenu palielināšanās pasaules tirgos, būtiski palielinās arī eksporta fiziskie apjomi. Ja Latvijas eksportpreču vērtība gada pirmajos mēnešos augusi tuvu pie 40%, eksporta fiziskie apjomi ir palielinājušies par 20-30%, un Latvijas eksporta pieauguma tempi gan vērtības, gan apjoma izteiksmē pašlaik ir starp augstākajiem Eiropas Savienībā. Tomēr abās pārējās Baltijas valstīs eksporta attīstība šogad ir vēl straujāka, īpaši tas attiecas uz Igauniju, kur eksportēto preču vērtība atsevišķos mēnešos augusi pat par 70% un eksporta apjomu kāpums pietuvojies 50%. Līdz ar to Latvijai eksporta apjomu ziņā pagaidām neizdodas pietuvoties kaimiņvalstīm, tomēr straujais kaimiņvalstu eksporta kāpums vēlreiz apstiprina, ka pēc reģiona eksporta precēm tirgū ir pieprasījums. Tas, kā arī labie Latvijas lielāko eksporta partnervalstu ekonomiskie rādītāji dod pamatu sagaidīt tālāku Latvijas preču eksporta pieaugumu, tomēr šeit ļoti būtiska loma būs investīciju piesaistei ražošanas attīstīšanā, jo divas no trim galvenajām Latvijas eksporta nozarēm – kokapstrāde un metālapstrāde – jau šobrīd saskaras ar ierobežotām ražošanas jaudām.
Tāpat kā eksports, 2011.gadā strauji turpina palielināties arī imports, kas š.g. aprīlī, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, palielinājies par 29,9%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi imports aprīlī sarucis par 10,3%, samazinot ārējās tirdzniecības deficītu līdz 77,1 milj. latu, salīdzinot ar 122,3 milj. latu martā. Sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos gan eksporta, gan importa gada pieauguma tempi kļūs lēnāki, ņemot vērā pagājušā gada attiecīgajos mēnešos uzrādīto straujo kāpumu un sasniegto augsto bāzi, tomēr gada kopējie pieauguma tempi joprojām saglabāsies augsti.
