Piektdien, 9. decembrī publicētie dati par iekšzemes kopproduktu (IKP) šā gada trešajā ceturksnī uzrāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni IKP pieaudzis par 6,6%, kas ir vēl straujāk nekā tika ziņots pirms mēneša publicētajā ātrajā novērtējumā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem IKP audzis par 1,7%, kas ir tuvu pirmskrīzes izaugsmes tempiem. Tādējādi Latvija šobrīd ir viena no straujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā.
Vērtējot nozaru attīstību, ir secināts, ka pēdējo trīs gadu straujā izaugsme kļuvusi iespējama, jo pozitīvus pieaugumus uzrādījušas gandrīz visas tautsaimniecības nozares, izņemot operācijas ar nekustamajiem īpašumiem. No nozarēm īpaši izceļama būvniecība, kas šajā ceturksnī beidzot atgriezusies pie pozitīvas izaugsmes un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni augusi par 19,6%.
Tāpat veiksmīgs ceturksnis bijis arī tirdzniecībā, kas šajā periodā augusi par 9,7%. Interesanti, ka gan būvniecības, gan tirdzniecības devums kopējā IKP izaugsmē bijis lielāks nekā apstrādes rūpniecībai, kas iepriekšējos ceturkšņos bija galvenais izaugsmes avots. Tas gan nemazina rūpniecības nozīmi turpmākajā ekonomikas attīstībā, īpaši veicinot iekšējā pieprasījuma pieaugumu.
Bez šīm trim nozarēm IKP izaugsmi nozīmīgi ietekmēja vēl arī transporta nozare un produktu nodokļi, kas šajā periodā pieauga par attiecīgi 9 un 9,6 procentiem. Būtiski vēl atzīmēt, ka jau trešo ceturksni pēc kārtas vērojams spēcīgs investīciju pieaugums, kas arī ir svarīgs priekšnoteikums turpmākajai izaugsmei.
Lai gan pašreizējie izaugsmes tempi ir ļoti iepriecinoši, sagaidāms, ka ar šā gada ceturto ceturksni izaugsmes tempi kļūs lēnāki, ko galvenokārt noteiks pagājušā gadā sasniegtā augstā bāze, taču arī iespējams, ka ekonomikā jau atspoguļosies ārējās vides pasliktināšanās. Papildus arī AS „Krājbanka” problēmas varētu negatīvi ietekmēt izaugsmi, lai gan šis risks jau ir mazināts, operatīvi izmaksājot depozītus bankas noguldītājiem.
Šogad Latvijas ekonomikas attīstību ārējās vides notikumi, visticamāk, vēl būtiski neietekmēs, taču nākamajā gadā tieši notikumi pasaules ekonomikā lielā mērā ietekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību. Patlaban situācijā pasaules ekonomikā ir ļoti nenoteikta, un ir iespējami visdažādākie notikumu attīstības scenāriji.
Tas liek būt piesardzīgiem un cieši vērot notikumu attīstību eirozonā, tomēr svarīgi, ka Latvija veiksmīgi tuvojas starptautisko aizdevumu programmas noslēgumam. Balstoties uz konservatīvām makroekonomikas attīstības prognozēm, kas 2012. gadā paredz IKP pieaugumu par 2,5%, ir sagatavots 2012. gada budžets, kas ļaus samazināt budžeta deficītu zem 2,5%.
