Publicētie dati par rūpniecības produkcijas izlaidi liecina, ka pēc divu mēnešu izlaides krituma šā gada martā Latvijas rūpniecībā tika reģistrēta izaugsme 1,5% apmērā. To noteica ražošanas apjomu pieaugums apstrādes rūpniecībā, kā arī ieguves rūpniecībā, savukārt enerģētikas sektorā turpinājās sarukums, lai gan samazinājuma temps jau bija lēnāks nekā iepriekšējos divos mēnešos.
Apstrādes rūpniecības izlaide šā gada martā bija par 4,7% augstāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā mēnesī, un izaugsmi nozarē veicināja vairāku apakšnozaru sniegums. Lielāko pozitīvo ietekmi radīja izlaides kāpums par 29,7% svārstīgajā iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē. Gandrīz tikpat lielu devumu nodrošināja metālapstrādes izaugsme, gatavo metālizstrādājumu ražošanai martā gada griezumā palielinoties par 17,4%. Pēdējo gadu laikā, metālapstrādei pastāvīgi uzrādot izaugsmi, apakšnozare ir audzējusi savu īpatsvaru kopējā apstrādes rūpniecības izlaidē. Un, piemēram, Liepājā, kas ir viens no galvenajiem Latvijas metālapstrādes centriem, pēdējo gadu laikā šī nozare ir piedzīvojusi strauju attīstību, turklāt uz metālapstrādes izaugsmi vērsts skatījums šajā Kurzemes pilsētā dominē arī šobrīd. Par to liecina atsperu un citu metāla detaļu ražotāja SIA “Lesjofors Springs LV” jaunās rūpnīcas būvniecība Liepājas industriālajā teritorijā, turklāt projektēšanas stadijā ir vēl trīs rūpnīcas un loģistikas centri.
Spēcīgu pieaugumu uzrādīja un nozīmīgu devumu apstrādes rūpniecības kopējā izaugsmē martā nodrošināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kuras izlaide bija par 21,4% augstāka nekā pirms gada. Turklāt par 15% palielinājās elektronisko iekārtu ražošana, toties pārējo mašīnbūvi veidojošo apakšnozaru izaugsme martā bija vājāka – automobiļu un piekabju ražošana gada griezumā pieauga par 3,8% un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana bija par 3% augstāka nekā pērnā gada martā.
Izaugsme turpinājās kokrūpniecībā, apakšnozares ražošanas apjomiem gada laikā palielinoties par 3,5%, kas ir lēnāks pieaugums nekā gada pirmajos divos mēnešos reģistrētais. Arī kokrūpniecības apgrozījuma datos ir vērojama sabremzēšanās – gada pirmajos divos mēnešos kopumā apakšnozares apgrozījuma pieaugums sasniedza 20%, tikmēr martā tas palielinājās tikai par 6%.
Izlaides pieaugums 2019. gada martā tika reģistrēts arī dzērienu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, ķīmisko vielu un produktu ražošanā. Tikmēr saruka papīra un papīra izstrādājumu ražošanas apjomi, mēbeļu, kā arī būvmateriālu ražošana. Pēc pozitīvām ziņām iepriekšējā mēnesī diemžēl izlaides kritums atkal tika reģistrēts pārtikas produktu ražošanā, kuras sarukumu martā par 4,5% gada griezumā noteica izlaides kritums gandrīz vai visās pārtikas produktu kategorijās, tai skaitā gaļas, zivju un piena produktu ražošanā. Neskatoties uz to, optimismu par pārtikas rūpniecības nozares turpmāko attīstību vieš katru mēnesi lasāmās ziņas par jauniem investīciju projektiem, kas liecina par atsevišķu uzņēmumu mērķtiecību un ticību savam biznesam šajā nozarē. Piemēram, olu ražošanas uzņēmums AS “Balticovo”, ieguldot 5 miljonus eiro, nepilnu divu gadu laikā plāno uzbūvēt jaunu olu pārstrādes cehu. Savukārt konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA “Adugs Production” attīstībā investēs vairāk nekā 1,3 miljonus eiro.
Elektroenerģijas un gāzes apgādes sektors, kas veido aptuveni piektdaļu no visas rūpniecības izlaides, šā gada martā saruka par 9,6%, kas bija mērenāks kritums nekā iepriekšējos mēnešos. Šo nozari lielā mērā ietekmē laikapstākļi, kas tiktāl šogad ir bijuši netipiski sausi, tādējādi arī aprīlī ir sagaidāms šīs nozares izlaides sarukums.
Jaunākie Eiropas Komisijas publicēto aptauju rezultāti norāda uz noskaņojuma pasliktināšanos Latvijas apstrādes rūpniecībā, par ko liecina zemāks vērtējums par pasūtījumu apjomiem rūpnieku ražotajai produkcijai un līdz ar to arī par sagaidāmo izlaidi. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka šogad vērojamās indeksa pārmaiņas vēl nenorāda uz apstrādes rūpniecības izlaides kritumu turpmākajos mēnešos, bet signalizē par izaugsmes tempu potenciālo palēnināšanos.
Savukārt Eiropas Savienības (ES) kopējais ekonomikas sentimenta indekss uzrāda samazinājumu kopš pērnā gada jūnija, kas lielā mērā ir saistīts tieši ar būtisku noskaņojuma pasliktināšanos apstrādes rūpniecībā. Apstrādes rūpniecības konfidence krīt vairākās ES valstīs, un visvairāk to ietekmē pēdējā pusgada notikumi Vācijas autobūves industrijā saistībā ar jauno izmešu standartu ieviešanu nozarē. Tajā pašā laikā, ņemot vērā Latvijas mašīnbūvē ražoto produktu klāstu, pašmāju ražotājus šīs pārmaiņas tiešā veidā neskar, ko šobrīd apliecina šo apakšnozaru izcilie izlaides rezultāti šā gada pirmajā ceturksnī, kā arī iepriekšējā gadā kopumā.
Lai arī pērnā gada nogalē ekonomikas izaugsme pasaulē, tai skaitā Latvijas lielākajā noieta tirgū – ES, bremzējās, apstrādes rūpniecība pierādīja savu noturību, uzrādot stabili spēcīgu izaugsmi. Arī šā gada sākums Latvijas apstrādes rūpniecībā ir vērtējams atzinīgi, pirmajā ceturksnī nozares izlaidei sasniedzot kāpumu par 5%, kas ir spēcīgāks pieaugums par tautsaimniecības kopējo izaugsmi, šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopproduktam palielinoties par 2,8%.
