Jāatzīmē, ka valsts budžeta deficīts šā gada vienpadsmit mēnešos ir būtiski zemāks nekā 2010. gada atbilstošajā periodā. Tas norāda uz sekmīgu budžeta gada noslēgumu, kas būs par pamatu nākamā gada fiskālajām tendencēm.
Saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem valsts budžeta deficīts novembrī bija 81,0 milj. latu, kas kopumā ietekmēja deficīta palielināšanos vienpadsmit mēnešos līdz 193,1 milj. latu, izdevumiem (4 004,9 milj. latu) pārsniedzot ieņēmumu apjomu (3 811,8 milj. latu). Deficīts galvenokārt palielinājās uz valsts pamatbudžeta rēķina, šajā budžetā vienpadsmit mēnešos izveidojoties deficītam 52,6 milj. latu apmērā (desmit mēnešos bija pārpalikums 14,8 milj. latu). Sociālās apdrošināšanas budžetā joprojām saglabājas deficīts, kas vienpadsmit mēnešos bija 140,4 milj. latu.
Analizējot nodokļu ieņēmumu tendences valsts pamatbudžetā šā gada janvārī-novembrī, ir jāsecina, ka tās saglabājas nemainīgas – nodokļu ieņēmumi pamatā turpināja pārsniegt plānoto novembrī, kā arī bija lielāki, salīdzinot ar 2010. gada atbilstošo periodu. Novembra plāns pievienotās vērtības nodoklim tika izpildīts 103,1% apmērā, akcīzes nodoklim – 95,7% (galvenokārt neizpildoties plānotajiem apjomiem par alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem) un uzņēmumu ienākuma nodoklim – 198,2% apmērā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vienpadsmit mēnešu izpildi pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi pieauga par 16,6%, akcīzes nodokļa ieņēmumi – par 3,5% un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi – par 76,3%. Attiecībā uz šādām valsts pamatbudžeta ieņēmumu pozīcijām kā ārvalstu finanšu palīdzība un nenodokļu ieņēmumi jau iepriekš tika prognozēts, ka šajās pozīcijās noteiktais gada plāns varētu netikt izpildīts.
Deficīts valsts pamatbudžetā šā gada vienpadsmit mēnešos pamatā ir skaidrojams ar izdevumu pieaugumu, it īpaši novembrī. Šā gada vienpadsmit mēnešos salīdzinājumā ar 2010. gada vienpadsmit mēnešiem ir būtiski pieauguši kapitālie izdevumi, ko FM jau iepriekš ir skaidrojusi ar maksājumu palielināšanos par faktiski veiktajiem darbiem, īstenojot ES fondu projektus. Janvārī-novembrī kopumā kapitālie izdevumi bija 256,9 milj. latu un salīdzinājumā ar 2010. gada atbilstošo periodu tie pieauga par 134,2 milj. latu jeb 109,3%. Tāpat ar ES fondu projektu ieviešanu ir skaidrojams valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugums lielākajā izdevumu pozīcijā – subsīdijas un dotācijas, kas šā gada novembrī bija 109,2 milj. latu, kas ir par 37,3 milj. latu vairāk nekā oktobrī, tai skaitā subsīdijas un dotācijas ES politiku un citu ārvalstu finanšu instrumentu projektu ietvaros bija 64,5 milj. latu, kas salīdzinājumā ar oktobri pieauga par 31,3 milj. latu. Kopumā subsīdiju un dotāciju pozīcija vienpadsmit mēnešos bija 836,2 milj. latu,
salīdzinājumā ar 2010. gada atbilstošo periodu pieaugot par 22,7 milj. latu jeb 2,8%.
Attiecībā uz sociālās apdrošināšanas budžeta izpildi FM jau iepriekš savā prognozē ir ņēmusi vērā, ka šis budžets 2011. gadā tiks izpildīts atbilstoši plānotajam un tā deficīts, ņemot vērā bezdarba samazināšanās tendences, būs būtiski mazāks nekā iepriekšējā gadā.
