Konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos veidojies 261,8 milj. eiro pārpalikums un salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu palielinājās par 25,8 milj. eiro. Lielākā daļa no kopējā konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma veidojās valsts budžetā. Raugoties pa budžeta veidiem – valsts pamatbudžetā pārpalikums bija 76,6 milj. eiro, savukārt valsts speciālajā budžetā 64,4 milj. eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, valsts budžeta pārpalikums palielinājās par 57,1 milj. eiro, ko pamatā nodrošināja augstāki nodokļu ieņēmumi. Pašvaldību budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 84,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinoties par 21,0 milj. eiro. Jāizceļ labie iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, kā arī transfertu pieaugums no pamatbudžeta, tiem būtiski kāpjot ES fondu projektu īstenošanai. Vienlaikus, līdz ar aktīvāku ES fondu projektu īstenošanu, vērojams izteikts kapitālo izdevumu kāpums, kā arī atalgojuma izdevumu pieaugums pašvaldībās, tādējādi ietekmējot pārpalikuma samazinājumu pārskata periodā. Jāatzīmē, ka pašvaldību budžetā pārskata periodā vērojams būtiskākais ieņēmumu un izdevumu palielinājums.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī-oktobrī veidoja 7 966,5 milj. eiro, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ieņēmumiem palielinoties par 465,6 milj. eiro jeb 6,2%. Galvenokārt, ieņēmumu kāpumu nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kuri palielinājās par skaitliski līdzvērtīgu apjomu kā kopējie ieņēmumi kopbudžetā (465,7 milj. eiro) Turpretī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi palielinājās par 17,3 milj. eiro jeb 2,8%, kamēr ne-nodokļu ieņēmumiem 24,0 milj. eiro jeb 4,9% samazinājums salīdzinājumā ar 2016.gada desmit mēnešu periodu.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi šā gada desmit mēnešos bija 6 585,8 milj. eiro, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu nodokļu ieņēmumi palielinājās par 465,7 milj. eiro jeb 7,6%. Līdz ar lielākiem kā plānots darba spēka nodokļu ieņēmumiem, nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā izpildīts 100,9% apmērā, veidojot virsplāna ieņēmumus 56,2 milj. eiro apmērā. Desmit mēnešu griezumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ieņēmumu plāns izpildīts visiem nozīmīgākajiem nodokļiem. Lielākais nodokļu ieņēmumu pieaugums pret iepriekšējā gada desmit mēnešu periodu vērojams pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumos, kas palielinājušies par 131,4 milj. eiro jeb 7,9%. Jāatzīmē, ka PVN ieņēmumi vēl janvārī-septembrī bija nedaudz zem plānotā apmēra, tomēr PVN ieņēmumi ir palielinājušies un arī līdz gada beigām tiek prognozēta neliela plāna pārpilde. Sociālās apdrošināšanas iemaksu, tostarp solidaritātes nodokļa, kā arī IIN ieņēmumiem pārskata periodā vērojams attiecīgi 150,7 milj. eiro jeb 8,6% un 121,5 milj. eiro jeb 9,8% pieaugums.
Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi šā gada desmit mēnešos pārsniedza plānu par 9,6 milj. eiro jeb 1,3%, bet raugoties atsevišķās akcīzes nodokļa pozīcijās mazāki kā plānots ieņēmumi vērojami akcīzes nodoklim par tabakas izstrādājumiem, kur bijusi 10,5 milj. eiro jeb 6,2% plāna neizpilde, kas skaidrojama ar tabakas izstrādājumu patēriņa apjoma samazinājumu. Jāatzīmē, ka, lai arī dabas resursu nodokļa (DRN) ieņēmumi šā gada desmit mēnešos, salīdzinot ar 2016.gada janvāri-oktobri, palielinājušies par 7,2 milj. eiro jeb 41,8%, tie tomēr bija par 10,1 milj. eiro jeb 29,2% zemāki kā plānots. Neizpilde DRN ieņēmumos skaidrojama ar likmju paaugstināšanu šā gada sākumā, kas nenodrošināja cerētos ieņēmumus, kā arī uzņēmumu efektivitāti, samazinot DRN maksājumus, piemēram, Getliņu poligonā.
Ne-nodokļu ieņēmumi kopbudžetā šā gada desmit mēnešos iekasēti 465,3 milj. eiro apmērā un salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu samazinājās par 24,0 milj. eiro jeb 4,9%. Desmit mēnešos ne-nodokļu ieņēmumi par 53,3 milj. eiro jeb 12,8% samazinājušies valsts pamatbudžetā, par 11,4 milj. eiro mazāk nekā plānots tika izpildīts arī ieņēmumu plāns jeb plāna izpilde bija 97,0%. Desmit mēnešos kopējo plāna izpildi pamatbudžetā visvairāk ietekmēja zemāki ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no kapitāla izmantošanas), kur neizpilde 7,5 milj. eiro. 2017.gadā kopumā ir sagaidāma ne-nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde, ņemot vērā, ka lielākie nodokļu maksātāji iemaksas jau ir veikuši. Ja valsts pamatbudžetā ne-nodokļu ieņēmumi ir mazāki kā pērn, tad speciālajā budžetā desmit mēnešos ieņēmumi palielinājušies par 23,3 milj. eiro jeb 67,8%, kas lielā mērā skaidrojams ar Privatizācijas aģentūras veikto Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārvaldīto A/S “Latvijas kuģniecība” kapitāldaļu pārdošanu.
Konsolidētā kopbudžeta izdevumi šā gada desmit mēnešos pieauguši līdz 7 704,7 milj. eiro un pārskata periodā palielinājušies par 439,9 milj. eiro jeb 6,1%. Izdevumu kāpumu visvairāk ietekmē ES fondu projektu investīcijas, kas atspoguļojas kapitālo izdevumu kāpumā (īpaši pašvaldībās), kā arī atlīdzības izdevumu fonda pieaugums sabiedriskajā sektorā un augstāki izdevumi sociālajiem pabalstiem, tostarp pensijām. Lai gan konsolidētā kopbudžeta izdevumiem janvārī-oktobrī vērojams vērā ņemams pieaugums, tomēr tas bijis mazāks kā budžetā plānots. Nozīmīgākais kāpums līdz ar intensīvāku ES fondu projektu īstenošanu vērojams kapitālajiem izdevumiem (178,8 milj. eiro jeb 37,4%), par 155,5 milj. eiro jeb 9,5% palielinājušies izdevumi atalgojumam, vērā ņemams pieaugums bijis arī sociālo pabalstu izdevumiem (122,6 milj. eiro jeb 5,5%). Sociālo maksājumu pieaugumu ietekmē vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugums, kā arī vidējās pensijas apmēra palielinājums, tostarp līdz ar 2016. un 2017.gada oktobrī veikto indeksāciju. Jāatzīmē, ka izdevumu kāpums sociālajiem maksājumiem kopumā bijis atbilstošs iepriekš prognozētajam. Jāatzīmē, ka iemaksas ES budžetā un procentu izdevumi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada desmit mēnešu periodu, kopbudžetā samazinājušies attiecīgi par 13,0 milj. eiro jeb 6,6% un 10,4 milj. eiro jeb 3,8%. Vienlaikus, subsīdiju un dotāciju izdevumi šā gada desmit mēnešos bija par 70,2 milj. eiro jeb 4,7% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, kas skaidrojams, galvenokārt, ar mazākiem valdības iestāžu maksājumiem komersantiem par ES fondu projektu īstenošanu, ko ietekmēja 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda projektu noslēgšanās. Lai arī gada noslēdzošajos mēnešos sagaidāms subsīdiju un dotāciju izdevumu palielinājums un 2017. gadā kopumā izdevumi būs pērnā gada līmenī, tomēr to apmērs būs zem budžeta plāna. Zemāki kā plānots subsīdiju izdevumi skaidrojami ar kavējumiem ES fondu izdevumu ieplūdē, kam pamatā vairāki faktori, kas saistīti kā ar projektu sagatavošanas, tā arī ieviešanas posmiem. Sagaidāms, ka investīciju apjoms no ES fondu projektu īstenošanas kopumā šogad būs mazāks kā budžetā plānots. Turpretī pašvaldību līmenī aktīvāka ES fondu projektu īstenošana nekā pērn, kā arī atalgojuma kāpums pašvaldību iestādēs sekmējis izdevumu kāpumu pašvaldību budžetā par 236,4 milj. eiro jeb 14,0%.
Finanšu ministrija plāno, ka 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro. Deficīta lielumu t.sk. ietekmē Ministru kabineta šā gada 22.septembra lēmums par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) ierobežošanu, kas vērsts uz elektroenerģijas cenas samazinājumu.
Foto: Shutterstock
