Šā gada pirmajos divos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā ieņēmumiem pārsniedzot izdevumus veidojies 132,8 milj. eiro liels pārpalikums. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, šogad kopbudžetā, galvenokārt, zemāku saņemto maksājumu no Eiropas Komisijas (EK) ietekmē pārpalikums ir samazinājies par 16,1 milj. eiro.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī-februārī bija 1 584,7 milj. eiro un, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, tie pieauguši par 43,9 milj. eiro jeb 2,9%. Ieņēmumu kāpumu sekmēja nodokļu ieņēmumu pieaugums, kas kopbudžetā auguši par 69,9 milj. eiro jeb 6,1%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu. Kopējie nodokļu ieņēmumi pirmajos divos mēnešos bija 1 211,6 milj. eiro. Nodokļu ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt, sekmēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un sociālās apdrošināšanas iemaksu, tostarp solidaritātes nodokļa ieņēmumu pieaugums. Tāpat būtisks kāpums novērojams ne-nodokļu ieņēmumiem, kas auguši par 13,9 milj. eiro jeb 27,6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ko sekmēja papildus ieņēmumi no zemes īpašumu pārdošanas, pamatā Rīgas pašvaldībā. Šā gada janvārī-februārī valsts konsolidētā kopbudžeta ne-nodokļu ieņēmumi bija 64,4 milj. eiro. Valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada janvārī-februārī tika izpildīts par 101,4%, veidojot plāna pārpildi 17,0 milj. eiro. Galvenos virsplāna ieņēmumus kopbudžetā nodrošināja ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām, tostarp solidaritātes nodokļa, kas plānu pārsniedza par 17,6 milj. eiro jeb 5,3%. Augstākus ieņēmumus kā plānots lielā mērā sekmēja solidaritātes nodokļa maksātāju pieaugums pērnā gada nogalē. Atbilstoši plānotajam, jeb 101,0% apmērā, izpildīts uzņēmumu ienākuma nodokļa plāns. Turpretī PVN, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns janvārī-februārī izpildīts attiecīgi par 99,1%, 97,9% un 99,9%. Salīdzinājumā ar šī gada janvāri, virsplāna ieņēmumu apjoms nedaudz samazinājies, ko ietekmēja zemāki kā plānots PVN ieņēmumi februārī. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumus šā gada janvārī-februārī ietekmēja arī zemāki EK maksājumi, salīdzinot ar 2016.gada sākumu, samazinoties par 44,5 milj. eiro jeb 15,6%.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, konsolidētā kopbudžeta izdevumi janvārī-februārī auguši straujāk kā kopbudžeta ieņēmumi. Šogad izdevumi palielinājušies par 60,1 milj. eiro jeb 4,3%, veidojot 1 452,0 milj. eiro. Lielākais izdevumu pieaugums bija vērojams sociālo pabalstu izdevumiem, kas auguši par 51,5 milj. eiro jeb 12,0% un veidoja 481,5 milj. eiro. Izdevumu pieaugumu pamatā ietekmēja pensiju izmaksu kāpums š.g. janvāra mēnesī, ņemot vērā pensiju izmaksu nobīdes dēļ brīvdienām un svētku dienām, kā arī mēneša vidējo pensiju apmēru pieaugums, ko ietekmēja pensiju indeksācija 2016. gada 1. oktobrī. Salīdzinājumā ar 2016.gada pirmajiem diviem mēnešiem, par 40,3 milj. eiro jeb 9,1% auguši kārtējie izdevumi, tostarp par 22,4 milj. eiro jeb 13,0% bijis kāpums izdevumiem precēm un pakalpojumiem, kā arī par 18,0 milj. eiro jeb 6,7% izdevumiem atlīdzībai. Izdevumu pieaugumu precēm un pakalpojumiem lielā mērā ietekmēja augstāki izdevumi Nacionālo bruņoto spēku uzturēšanai un valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai. Savukārt atlīdzības izdevumu pieaugums ir saistīts ar algu pieaugumu sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem un ar minimālās algas pieaugumu. Jāatzīmē, ja no pamatbudžeta finansētajās iestādēs atlīdzības izdevumi auguši par 7,1 milj. eiro jeb 6,1%, tad pašvaldībās, kur atalgojuma līmenis ir zemāks, pieaugums bijis mazliet straujāks, par 9,7 milj. eiro jeb 7,4%. Zemākā līmenī kā pērn bijušas subsīdijas un dotācijas. Salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri-februāri, subsīdijas un dotācijas samazinājušās par 30,0 milj. eiro jeb 9,1%, ko pamatā ietekmēja straujais izdevumu samazinājums ES fondu projektu īstenošanai, ņemot vērā 2016.gada sākumā aktīvi veiktās investīcijas par 2007.-2013.gada plānošanas perioda noslēguma projektiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, par 22,1 milj. eiro jeb 42,8% samazinājušās iemaksas ES budžetā. Jāatzīmē, ka 2017.gadam kopumā iemaksas ES budžetā tiek prognozētas zemākā līmenī nekā iepriekšējā gadā.
Valsts pamatbudžetā veidojies 96,8 milj. eiro liels pārpalikums un, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, tas ir pieaudzis par 24,1 milj. eiro jeb 33,1%. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi janvārī-februārī bija 940,6 milj. eiro, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieaugot par 11,4 milj. eiro jeb 1,2%. Nodokļu ieņēmumi sekmēja kopējo ieņēmumu kāpumu. Salīdzinot ar pagājušo gadu tie pieauga par 50,4 milj. eiro jeb 8,5% un kopumā veidoja 642,5 milj. eiro. Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, turpretī, samazinājās par 43,6 milj. eiro jeb 15,4% un bija 239,7 milj. eiro. Valsts pamatbudžetā, lai arī februāra mēneša ne-nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 104,7% apmērā, tomēr janvārī-februārī ne-nodokļi ieņēmumi ir par 2,2 milj. eiro jeb 4,9% mazāk nekā plānots. Lielākā neizpilde pret plānoto bija finanšu stabilitātes nodevai, kas saņemta par 1,8 milj. eiro mazākā apmērā kā plānots, ko var skaidrot ar lielām pārmaksām par 2015.gadu, ar kurām tika segti kārtējie maksājumi. Valsts pamatbudžeta izdevumi janvārī-februārī bija 843,8 milj. eiro un, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2016.gadā, samazinājās par 12,7 milj. eiro jeb 1,5%. Izdevumu samazinājumu ietekmēja mazākas iemaksas ES budžetā un izdevumu samazinājums, noslēdzoties ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodam.
Ja 2016.gada pirmajos divos mēnešos valsts speciālā budžeta deficīts bija 0,5 milj. eiro, tad 2017.gada attiecīgajā periodā deficīts palielinājies līdz 36,6 milj. eiro. Deficīts pieaudzis, jo salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, speciālajā budžetā ieņēmumi palielinājušies par 7,9 milj. eiro jeb 2,2% un janvārī-februārī bija 370,7 milj. eiro, kamēr izdevumi kāpuši par 44,0 milj. eiro jeb 12,1% un kopā veidoja 407,3 milj. eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu par 35,0 milj. eiro jeb 12,2% lielāki bijuši izdevumi pensijām un par 9,0 milj. eiro jeb 12,4% pārējiem sociālajiem pabalstiem.
Pašvaldību budžetos janvārī-februārī veidojies 53,5 milj. eiro liels pārpalikums. Ieņēmumi bija 366,8 milj. eiro un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir auguši par 20,0 milj. eiro jeb 5,8%. Ieņēmumu pieaugumu pašvaldību budžetā sekmēja nodokļu ieņēmumu kāpums par 11,4 milj. eiro jeb 5,8% un ne-nodokļu ieņēmumu kāpums par 8,1 milj. eiro jeb 146,9%. Pašvaldību budžeta izdevumi janvārī-februārī bija 313,4 milj. eiro un, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir palielinājušies par 33,1 milj. eiro jeb 11,8%. Par 10,4 milj. eiro jeb 41,8% augušas subsīdijas un dotācijas, ko ietekmēja Rīgas domes subsīdiju pieaugums SIA “Rīgas satiksmei”. Būtisks izdevumu kāpums bijis arī pamatlīdzekļu izdevumiem, kas palielinājās par 8,7 milj. eiro jeb 41,2%.
Foto:https://pixabay.com/en/users/Rabenspiegel-4499966///https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
