Šonedēļ publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati par rūpniecības produkcijas izmaiņām 2018. gada februārī liecina par spēcīgu nozares izaugsmi. Šā gada otrajā mēnesī rūpniecībā saražotās produkcijas apjoms bija par 8,7% augstāks nekā pirms gada, tai skaitā apstrādes rūpniecības izaugsme sasniedza 7,3% un elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi pieauga par 12,7%. Tikmēr ieguves rūpniecībā reģistrēts neliels izlaides kritums – par 2,1% salīdzinājumā ar pērnā gada februāri, informē Finanšu ministrija (FM).
Lielāko devumu apstrādes rūpniecības izaugsmē šā gada februārī nodrošināja metālapstrādi un mašīnbūvi veidojošās apakšnozares, kā arī kokrūpniecība. Tajā skaitā gatavo metālizstrādājumu ražošanas apjomi gada griezumā palielinājās par 16,8%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana pieauga par 13,5%, automobiļu un piekabju ražošana – par 32,1%, savukārt elektrisko iekārtu ražošanā reģistrēta spēcīgākā izaugsme pēdējo deviņu mēnešu laikā, februārī sasniedzot 33,9% lielu ražošanas apjomu pieaugumu. Jāatzīmē, ka metālapstrādē un mašīnbūvē spēcīga, divciparu skaitļos mērāma izaugsme ir vērojama jau kopš 2016. gada nogales. Tā kā tās ir uz eksportu vērstās apakšnozares, apjomu pieaugumu metālapstrādē un mašīnbūvē nosaka labvēlīgā ārējā ekonomiskā vide, kas veicinās šo nozaru izaugsmi arī turpmāk.
Savukārt kokrūpniecība, kuru pēdējā gada laikā raksturo samērā svārstīga izaugsme un kura kopumā pērn uzrādījusi mērenu pieaugumu 2,1% apmērā, šā gada februārī atkal sasniegusi spēcīgāku izaugsmi. Tās ražošanas apjomi bija par 5,7% augstāki nekā pirms gada.
Augstu ražošanas apjomu pieaugumu 2018. gada februārī uzrādīja ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas apakšnozare, kuras izaugsme sasniedza 40,3%. Arī citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs reģistrēts izlaides pieaugums, tajā skaitā nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (+8,2%), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (+7,9%), mēbeļu ražošanā (+7,3%). Vājāka izaugsme bijusi pārtikas produktu ražošanā – tās izlaide februārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi palielinājās tikai par 0,9%.
Savukārt dažās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs bija reģistrēts izlaides kritums, piemēram, par 9% gada griezumā saruka dzērienu ražošana un par 6,6% samazinājās iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas apjomi. Savukārt jau iepriekš novērotā izaugsmes palēnināšanās datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas apakšnozarē februārī rezultējusies izlaides sarukumā par 11,4%.
Elektroenerģijas un gāzes apgādes sektora izaugsmi februārī noteica elektroenerģijas ražošanas pieaugums, palielinoties gan hidroelektrostacijās, gan koģenerācijas stacijās saražotajam enerģijas apjomam. Turklāt februārī turpināja pieaugt Latvijā ražotās elektroenerģijas eksports, kā rezultātā jau ceturto mēnesi pēc kārtas elektroenerģijas neto eksporta bilance bija pozitīva.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas jaunāko aptauju datiem, martā nedaudz pasliktinājies Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmēju noskaņojums. Šo ekonomiskā sentimenta indeksa kritumu noteica rūpnieku sagaidāmais ražošanas apjomu samazinājums turpmākajos mēnešos, taču tajā pašā laikā novērtējums par pasūtījumiem to ražotajai produkcijai bija augošs. Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc Latvijā ražotās rūpniecības produkcijas saglabājas spēcīgs, taču rūpniekiem rodas sarežģījumi nodrošināt nepieciešamo piedāvājuma apjomu, ko nosaka, piemēram, augstā jaudu noslodze un pēdējo gadu zemās investīcijas nozarē.
Šā gada martā no ļoti augstā iepriekšējo mēnešu līmeņa ir nedaudz pazeminājusies arī Eiropas Savienības ekonomiskā konfidence, taču tā joprojām saglabājusies salīdzinoši spēcīga. Viena mēneša izmaiņas ekonomiskā sentimenta indeksā neļauj spriest par ekonomiskās aktivitātes izmaiņām ilgākā termiņā, tādējādi sagaidāms, ka ārējais pieprasījums pēc Latvijā ražotajām precēm joprojām būs spēcīgs, stimulējot investīcijas un veicinot apstrādes rūpniecības izaugsmi.
Foto: Pixabay
