„Novembrī publicētie Eurostat dati par ārējo tirdzniecību Eiropas Savienībā (ES) liecina, ka gada astoņos mēnešos Latvijai bijis straujākais eksporta pieaugums ES (+14,0%). Šie rādītāji liecina par to, ka vāja ārējā pieprasījuma apstākļos ražotāju uzlabotā konkurētspēja un labvēlīga esošo eksporta tirgu struktūra, kā arī jaunu eksporta tirgu apgūšana ir bijusi pamatā veiksmīgai eksporta apjomu kāpināšanai laikā, kad ekonomiskā situācija Eiropā turpināja pasliktināties,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Oktobrī lielāko pieaugumu nodrošinājis minerālproduktu eksports, kas mēneša laikā palielinājies par 43,2%. Jāatzīmē, ka minerālproduktu eksportu galvenokārt nodrošina to uzglabāšana Latvijā līdz to tālākai izvešanai, un Latvijas izcelsmes produktu īpatsvars šajā preču grupā ir mazs. Būtiska nozīme eksportā arī oktobra mēnesī bijusi pārtikas un lauksaimniecības nozarei, kuras apjoms palielinājās vēl par 4,5%, gada izaugsmi paaugstinot līdz 57,3%.
Lauksaimniecības un pārtikas preču eksportu nodrošināja graudaugu kultūru eksports, kas saglabājās septembra līmenī. Vienlaikus būtiski pieauga alkohola, kā arī gaļas un zivju eksports. Koksnes un koka izstrādājumu eksports oktobrī sasniedza šogad lielāko apjomu – 93,6 miljonus latu, mazinot bažas par ārējā pieprasījuma kritumu. Tomēr pieaugošais kokmateriālu imports liecina, ka ierobežoto resursu pieejamības apstākļos, trūkstošais izejmateriālu daudzums tiek kompensēts ar ievestiem izejmateriāliem.
Metālu un to izstrādājumu nozare oktobrī ir uzrādījusi šogad otru mazāko eksporta vērtību – 76,7 miljonus latu, kas ir par 16,6% mazāk nekā septembrī, tomēr gada griezumā nozares eksporta apjomu dinamika joprojām ir pozitīva (+6,8%). Vienlaikus metāla nozares eksporta apjomos mēnešu ietvaros ir novērojamas lielas svārstības, tādēļ turpmāko mēnešu dinamika ļaus izdarīt secinājumus, vai samazinājums ir bijis īslaicīgs vai nozares eksportu sācis ietekmēt pieprasījuma samazinājums partnervalstu tirgos.
Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, importa apjoms oktobrī ir palielinājies par 13,7%, pirmo reizi pārsniedzot 800 miljonu latu robežu, proti, 832,4 miljonus latu. Oktobrī, salīdzinot ar septembri, importa apjoms ir palielinājies visās preču grupās. Lielākās izmaiņas vērojamas ķīmiskās rūpniecības ražojumu, koksnes, būvniecības izstrādājumu, mehānismu un ierīču, kā arī satiksmes līdzekļu importā. Tas liecina, ka joprojām galvenie importa pieauguma virzītāji ir starppatēriņa un kapitāla preču imports. Straujāks importa pieaugums ir veicinājis mēneša ārējās tirdzniecības deficīta pieaugumu līdz 145,5 miljoniem latu. Jāņem vērā, ka no vienas puses imports palielina deficītu, bet no otras – rada iespēju palielināt ražošanas un pakalpojuma sektora konkurētspēju un preču un pakalpojuma eksporta pieaugumu.
Ņemot vērā, ka trešajā ceturksnī straujo eksporta izaugsmi nodrošināja ievērojamās lauksaimniecības ražas izvešana, prognozējams, ka turpmākajos mēnešos eksporta pieauguma tempi sezonālu apstākļu ietekmē mazināsies. Lai arī novembrī Eiropas komisijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji gan eirozonā, gan ES ir nedaudz uzlabojušies, joprojām pastāv lejupvērsta tendence gan faktiskajai rūpniecības izlaidei, gan sarūkošajam jauno pasūtījumu skaitam, liecinot par zemu pieprasījumu un pieprasījumu gan vietējos, gan eksporta tirgos, ko papildus ietekmē globālās tirdzniecības apjomu samazināšanās. Tādēļ turpmākās eksporta perspektīvas ir jāvērtē piesardzīgi, un, visticamāk, gada nogalē eksporta apjomi nedaudz samazināsies, ko papildus ietekmēs gada nogalei raksturīgie sezonālie faktori.
Centrālās Statistikas pārvaldeeksportsFinanšu ministrija
