Informācija par valsts konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajā pusgadā liecina, ka ieņēmumi pārsniedza izdevumus, tādējādi veidojot pārpalikumu 165,6 miljonu latu apmērā. Kā jau iepriekšējos mēnešos tika vēstīts, pamatā šādu attīstības gaitu nodrošināja augstāki valsts pamatbudžeta ieņēmumi no Eiropas Komisijas (EK) par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tādējādi šie līdzekļi nevar tikt izlietoti citām vajadzībām.
Uzreiz ir jāatzīmē, ka nodokļu ieņēmumu izpilde pirmajā pusgadā bija salīdzinoši laba, taču tā bija atšķirīga pa nodokļu veidiem – ieņēmumi no darbaspēka nodokļiem pārsniedza plānu, savukārt, patēriņa nodokļu ieņēmumi bija atbilstoši plānotajam. Lai arī situācija budžetā pēc naudas plūsmas joprojām saglabājās laba, jāatzīmē, ka jūnijā visos budžetos bija vērojams deficīts, kas samazināja uzkrāto pārpalikumu. Svarīgi uzsvērt, ka, kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, nozares ministriju izdevumi pieaug tieši gada pēdējos mēnešos un tā rezultātā gada nogalē deficīts pieaug. Atbilstoši nozaru ministriju finanšu plāniem nekas neliecina, ka šāda budžeta izdevumu attīstība nebūs arī šā gada nogalē.
Būtiski ņemt vērā, ka no konsolidētā kopbudžeta 165,6 miljonu latu pārpalikuma lielāko daļu veidoja no EK saņemtie maksājumi, kas šā gada pirmajā pusgadā ievērojami pārsniedza ES fondu līdzfinansētos izdevumus, tādējādi par 110 miljoniem latu uzlabojot naudas plūsmas budžeta bilanci. Tomēr atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai minētie 110 miljoni latu nav uzskatāmi par ieņēmumiem, kas būtu novirzāmi citu funkciju finansēšanai.
Jāatzīmē, ka gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī budžeta mērķi tiek noteikti un fiskālā situācija valstī tiek vērtēta pēc uzkrājuma principa atbilstoši EKS metodoloģijai, kas vispilnīgāk un visobjektīvāk atspoguļo vispārējās valdības budžeta ieņēmumus un izdevumus. Tāpat jāatzīmē, ka vispārējās valdības budžeta izpildi ietekmē citi faktori, piemēram, vispārējās valdības sektora komersantu saimnieciskās darbības rezultāti un veiktās investīcijas. Iepriekšējos gados šo komersantu darbības negatīvā ietekme ir bijusi līdz pat 73,4 miljoniem latu jeb 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un arī šogad tiek prognozēts, ka valdības sektora komersantu darbība pasliktinās budžeta izpildi kopumā.
Finanšu ministrija norāda, ka saskaņā ar šā gada budžeta likumu vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis 2013. gadā noteikts 1,4% apmērā no IKP. Šobrīd, vērtējot vispārējās valdības budžeta izpildi gadā kopumā, ir jābūt ļoti piesardzīgiem, jo jāņem vērā pastāvošie riski saistībā ar neskaidrību par AS "Liepājas Metalurgs" turpmāko darbību un spēju atmaksāt valsts galvoto kredītu, kā arī citi faktori, kas varētu ietekmēt budžeta izpildi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ka nodokļu ieņēmumu izpilde norit atbilstoši plānotajam, kā arī pastāvošos riskus ekonomikā, patlaban valsts budžetā nav brīvu resursu, ko novirzīt šā gada budžeta grozījumos nozaru ministriju vajadzību segšanai. Finanšu ministrija atkārtoti aicina ministrijas rūpīgi plānot finanšu līdzekļus, kā arī spēt ar iepriekš piešķirtajiem resursiem saimnieciski realizēt likumā noteiktās funkcijas.
