Tomēr svarīgi ir uzsvērt, ka Latvijas ražošanas gada pieauguma tempi pašreiz ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, ko veicina salīdzinoši straujāka nekā citās ES valstīs ražošanas un būvniecības izaugsme Latvijas galvenajos eksporta tirgos. Tai pat laikā bažas rada dati par pasaules, tai skaitā Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu, ražotāju pesimisma pieaugumu un jauno pasūtījumu samazinājumu, kas var ietekmēt rūpniecības izaugsmi šā gada beigās un nākošajā gadā.
Pēc sešu mēnešu nepārtraukta pieauguma rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, samazinājās par 0,4 %, bet gada laikā (salīdzinot ar 2010. gada augustu) audzis par 6,4 %.
Apstrādes rūpniecībā gada griezumā izlaides pieauguma lielāko daļu veido ražošanas palielinājums koksnes, metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs. Ražošanas straujāku pieaugumu kavē pārtikas cenu kāpums kopā ar lēni augošo iekšējo pieprasījumu, kas jau vairāk nekā gadu notur nemainīgā izlaides līmenī vienu no lielākajām rūpniecības nozarēm – pārtikas produktu ražošanu. Augustā negatīvi izlaidi ietekmēja arī izlaides samazinājumi ķīmijas un farmācijas nozarēs.
Latvijas ražošanas turpmākā izaugsme ir atkarīga no notiekošajiem procesiem mūsu tirdzniecības partnervalstīs, un nākotnes perspektīvas diemžēl nav iepriecinošas. Dati par izlaides apjomu samazināšanos Dienvideiropas valstīs, Lielbritānijā un Īrijā, jauno pasūtījumu samazinājums gan jūnijā, gan jūlijā ES27 valstīs, tai skaitā Latvijas eksporta tirgos –Vācijā, Polijā, Somijā, liecina par iespējamu turpmāku kopējā pieprasījuma pieauguma tempu vai pat pieprasījuma samazināšanos mūsu galvenajos eksporta tirgos.
Jauno pasūtījumu samazināšanās ir arī būtiskākais iemesls, kāpēc uzņēmēju noskaņojuma rādītāji turpina pasliktināties. Pasaules ražotāju PMI (Purchasing manager index) septembra rādītāji atklāj, ka uzņēmēji ražošanas apstākļu vērtējums ir sliktākais kopš 2009. gada jūnija, kā arī ļauj paredzēt iespējamu pasaules ražošanas apjomu pieaugumu tempu samazināšanos vai pat ražošanas apjomu samazināšanos šā gada ceturtajā ceturksnī. Pasliktinoties iekšzemes pieprasījuma un eksporta datiem, ražotāju aptaujas septembrī liecina, ka izlaides apjomi Latvijas eksportam nozīmīgākajās valstīs – Krievijā, Vācijā un Polijā stagnē, bet Zviedrijā un kopumā eirozonā – iespējama pat izlaides samazināšanās.
Arī Eiropas Komisijas uzņēmēju aptauju rezultāti norāda, ka visās ES valstīs ražotāju konfidences rādītājs (uzņēmēju vērtējums par ražošanas apstākļiem un attīstību) turpina pasliktināties – optimismu par ražošanas aktivitāti nomainījis viedoklis, ka ražošanas apjomi nepieaugs, jo produkcijas krājumi ir pārlieku lieli, bet pasūtījumi – nepietiekami.
Jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmēju konfidences rādītāji atšķirībā no visām pārējām ES valstīm arī septembrī paliek nemainīgi virs ilgtermiņa vidējās vērtības. Latvijas uzņēmēju vērtējums nav mainījies ne par pasūtījumu, ne krājumu vai gaidāmās ražošanas aktivitātes līmeni.
