Likums par budžetu un finanšu vadību nosaka, ka Saeimas vēlēšanu gadā valsts budžeta likuma (budžeta likumprojektu paketes) projekts iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību. Ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, tiek apstiprināts pagaidu jeb tehniskais budžets, kas paredz izpildīt līdzšinējo politiku, nemainot to. Pagaidu budžets neparedz politikas izmaiņas, jaunas iniciatīvas un jaunus risinājumus. Arī nākamais – 2023. gads Latvijā sāksies ar tehnisko jeb pagaidu budžetu, savukārt priekšlikumus politikas izmaiņām un jauniem pasākumiem izvirzīs jaunā valdība.
Pēdējo reizi tehniskais jeb pagaidu valsts budžets tika sagatavots 2019. gadam, ņemot vērā pilnveidoto tehniskā budžeta sagatavošanas normatīvo regulējumu, kas paredzēja pagaidu budžeta veidošanas principu sasaistīšanu ar vidēja termiņa budžeta ietvaru. Tādējādi tika nodrošināta valsts pārvaldes funkciju un sākto budžeta politiku turpināšana un izpilde nemainīgā līmenī atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, līdz stājās spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums.
Ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, finanšu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumu un aizņēmumu limitus, ievērojot vairākus nosacījumus. Par pamatu katras ministrijas izdevumiem tiek ņemts vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgajam gadam apstiprinātais izdevumu apjoms attiecīgajai ministrijai. Tas tiek koriģēts, lai nodrošinātu starptautisko saistību izpildi, valsts parāda procentu maksājumus, ārvalstu finanšu palīdzības (tai skaitā Eiropas Savienības (ES) fondu) līdzfinansēto projektu īstenošanu, budžeta iestāžu maksas pakalpojumu sniegšanu, kā arī tādu maksājumu veikšanu, kur izdevumu apmērs ir atkarīgs no pakalpojuma saņēmēju skaita izmaiņām (piemēram: pabalsti, pensijas).
Jāievēro, ka tiek turpināta iepriekšējā saimnieciskajā gadā sākto pasākumu finansēšana, bet netiek apmaksāti pakalpojumi (maksājumu uzdevumi), kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiek veiktas investīcijas, kas nav īstenotas iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Ir jānodrošina spēkā esošo normatīvo aktu izpilde pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā, kā arī jānodrošina tādu obligāto maksājumu veikšana kā izdevumi valsts parāda saistību izpildei saskaņā ar spēkā esošo līgumu noteikumiem un valsts iemaksas ES budžetā. Vienlaikus tiek turpināta iepriekšējā saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteikto budžeta politiku un nosacījumu izpilde nemainīgā līmenī, izņemot terminētos pasākumus, kuriem paredzēts noslēgties 2022. gadā.
Lai pašvaldībām būtu nodrošināts stabils funkciju veikšanai nepieciešamais finansējums, tiek apstiprināta mērķdotāciju un dotāciju finansējuma sadale, aizņēmumu un galvojumu limiti. Tādējādi tiks nodrošināta to izmantošana ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.
Latvijas ekonomikai pēdējo gadu laikā bija jāatgūstas no Covid-19 krīzes, jānodrošina apjomīgs valsts atbalsts ierobežojumu skartajiem biznesiem, ienākumus tieši zaudējušajiem iedzīvotājiem un mazāk nodrošinātajām sabiedrībās grupām. Līdz ko ekonomika sāka pielāgoties epidemioloģiskās krīzes situācijai, tā nāca nākamais vilnis – Krievijas Federācijas izraisītais bruņotais konflikts Ukrainā. Lai risinātu krīzes situācijas, steidzamības kārtībā tika pieņemts tiesiskais regulējums un valsts īstenoja jaunas rīcībpolitikas, kas paredzēja atbalstu ierobežojumu skartajiem biznesiem, mazāk nodrošinātajām sabiedrībās grupām, Ukrainas civiliedzīvotājiem un citus atbalsta pasākumus, lai atveseļotu un veicinātu Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības izaugsmi. Šie krīzes pārvarēšanas terminētie pasākumi ir iestrādājami un turpināmi pagaidu budžeta ietvaros, kā iepriekšējā saimnieciskajā gadā sākto pasākumu finansēšana atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Jau tagad ir pieņemti vairāki normatīvie akti, kuru izpilde turpināma tehniskā budžeta ietvaros kā iepriekšējā saimnieciskajā gadā sākto pasākumu finansēšana, piemēram, Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums, kas nosaka atbalsta pasākumus, kas mazina energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma izraisīto negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām un tautsaimniecību, elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma un obligātā iepirkuma komponentes maksas kompensēšanu, Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums, kas nosaka atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem bruņotā konflikta norises laikā, kā arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, kas nosaka atbalstu atlīdzības palielināšanai aprūpētājiem.
Vairāku normatīvo aktu izpilde nodrošināma ar tehnisko budžetu atlīdzības jomā, sākot ar 2023. gada 1. janvāri (grozījumi Darba likumā, kas nosaka minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros no 2023. gada 1. janvāra ne mazāku par 620 eiro, 16.11.2021. pieņemtie grozījumi un atlīdzības reforma Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā).
Jāņem vērā, ka savlaicīgai budžeta pieņemšanai ir būtiska nozīme valsts ekonomikas atveseļošanas, attīstības un finanšu ilgtspējas nodrošināšanā. Lai nodrošinātu pagaidu budžeta tehnisku sagatavošanu un korektu aprēķinu veikšanu, Finanšu ministrija ir izstrādājusi pamatprincipus, kas jāievēro, aprēķinot pagaidu budžeta rādītājus. Primāri aprēķinus veiks Finanšu ministrijas atbildīgās struktūrvienības, pēc nepieciešamības iesaistot nozaru ministrijas. Pēc visu nepieciešamo aprēķinu veikšanas tiks sagatavots finanšu ministra rīkojums par pagaidu budžetu. Lai nodrošinātu informācijas pieejamību un likumdevēja informēšanu, piecu darba dienu laikā pēc pagaidu budžeta apstiprināšanas tas tiks publicēts Finanšu ministrijas mājaslapā internetā un nosūtīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
