Triju līdz četru mēnešu laikā mēs sasniegsim 20% līmeni ārvalstu noguldījumiem, kas ir zemākais līmenis Latvijā 20 gadu laikā, šodien, 26. aprīlī, Eiropas Parlamentā Briselē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
“Ārvalstu noguldījumu īpatsvara samazinājums turpināsies, līdztekus citiem FKTK realizētiem pasākumiem, reaģējot uz nepieciešamību Latvijas banku sektoram uzlabot starptautisko reputāciju,” skaidroja Putniņš.
Sekojot stingrākām prasībām noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijas novēršanā globālajā mērogā un līdz ar Latvijas pievienošanos OECD valstu saimei, banku uzraudzības pieeja Latvijā ir mainījusies. Pēdējos trīs gados ir būtiski pārskatīta klientu bāze, atsakoties no augsta riska segmenta, un šobrīd saskaņā ar FKTK jaunākajiem datiem Latvijas finanšu sektorā ārvalstu noguldījumu līmenis ir 31%, informēja Putniņš.
“ABLV Bank uzraudzība no FKTK puses ir bijusi ļoti cieša tieši pēdējos gados. Tas, ka Latvijā joprojām pastāv problēmas, nav noliedzams. Tomēr pēdējos divos gados no FKTK puses ir veikts ļoti liels korektīvais darbs tieši šajā bankā. Sodi par attiecīgajiem pārkāpumiem ABLV Bank ir bijuši lielākie nekā līdz šim jebkad Latvijā. Ieguldījumi, ko esam prasījuši šīs bankas iekšējās kontroles sistēmu uzlabošanai, kopsummā ir gandrīz 20 miljoni eiro. Un pirmā vienošanās ar banku par nepilnību novēršanu ir izpildīta, ieguldot 6 miljonus eiro IT sistēmās. Tāda sadarbības precedenta iepriekš nekad nav bijis. Tas, kas ir noticis šogad, tā lielā mērā ir pagātne, kas noteica bankas pašreizējo likteni. Faktiski bankas darbu pārtrauca starptautiskā izolācija, kurā tā nonāca pēc ASV FinCEN paziņojuma. Turklāt tas notika iesāktā sakārtošanās procesa laikā. Reputācijas riska loma, vērtējot šo gadījumu, tagad nopietnāk jāņem vērā arī citiem finanšu sektora dalībniekiem,” sacīja Putniņš.
FKTK jau ir uzsvērusi, ka ikviena banka drīkst uzņemties tikai tādu risku, ko tās iekšējās kontroles sistēmas spēj pārvaldīt atbilstoši valstī noteiktajām noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijas novēršanas prasībām. Ja šīs prasības valstī radikāli mainās, tad uzraugs tās realizē un atbildīgas bankas jau proaktīvi reaģē, attiecīgi mainot savu pieeju potenciāli riskantu klientu apkalpošanā.
“Latvijā šajā ziņā pārmaiņas patiešām notiek, bet aktuāls ir jautājums, no kurienes uz Latviju ir atnākusi aizdomīgā nauda un tās saimnieki, un kur paliek šie līdzekļi pēc tam, kad to apkalpošana Latvijā atzīta par nevēlamu un Latvijas bankas par to ir sodītas? Ir kopumā jāvērtē aizdomīgu līdzekļu kustība eirozonā. Arī saistībā par Ziemeļkorejas sankciju netiešu pārkāpumu Latvijas bankas tika sodītas, taču tā nauda taču nenokrita no Mēness, tā ienāca no citām Eiropas bankām, turklāt naudas ceļš bija plaši sazarots. Mēs neesam dzirdējuši, ka citas jurisdikcijas būtu sodījušas savas bankas vai veikušas citus pasākumus. Šī ir viela pārdomām. (…) Esam pārliecināti, ka ir īstais laiks un aicinām sākt izvērtēt iniciatīvu par vienotu institūciju Eiropā, kas varētu uzraudzīt netīrās naudas risku kontroli šajā reģionā un veikt visas nepieciešamās pārrobežu darbības līdzīgi kā ASV to dara FinCEN un citas iestādes,” uzsvēra Putniņš.
FKTK vadītājs arī uzsvēra savā uzrunā Eiropas Parlamentam, ka Latvijas finanšu sektors apzinās, ka ārvalstu klientu niša vienmēr ir bijusi paaugstināta riska zona. T.s. ārvalstu klientu bankām Latvijā tagad top jauni biznesa modeļi, un stratēģiskās pārmaiņas sektorā ir iespējamas, jo šim banku segmentam no FKTK puses savulaik pieprasītie paaugstinātie stabilitātes rādītāji tagad ir drošs pamats, kā izpildīt saistības pret klientiem, vienlaikus radikāli mainot biznesa modeli. Latvijas ārvalstu klientu bankas ir apliecinājušas vēlmi turpināt strādāt jaunajos apstākļos, šobrīd katrai no tām notiek individuāls pārmaiņu vadības dialogs ar FKTK ekspertiem un vadību.
Foto: F64
