Līdzekļu iztrūkuma apjomu Dravniece gan nemin, norādot, ka tas vaicājams tiesībsargājošajām institūcijām, raksta Apollo.lv.

«Latvijas Krājbankas» turpmāko darbību ir grūti prognozēt, tā esot atkarīga no akcionāra jeb Lietuvas valsts tālākās rīcības.

Kā norāda Dravniece, līdz ceturtdienai Lietuvas valdība varētu pieņemt lēmumu par «Snoras bankas» glābšanu, no kā atkarīgs arī Krājbankas liktenis.

Iespējams, ka «Latvijas Krājbanka» darbībā jau šobrīd varētu būt saskatāmas kādas maksātnespējas pazīmes, aģentūrai LETA sacīja advokāts Aldis Gobzems.

FKTK pārstāve Ieva Upleja biznesa portālam «Nozare.lv» apstiprināja, ka FKTK lēmums apturēt bankas darbību attiecas arī uz bankas ikdienas saimniecisko darbību. «Banka patlaban nedrīkst veikt nekādus maksājumus, tostarp savu rēķinu apmaksu par saņemtajiem komunālajiem un citiem pakalpojumiem,» skaidroja Upleja.

Komentējot FKTK lēmumu par bankas ikdienas saimnieciskās darbības apturēšanu, Gobzems aģentūrai LETA sacīja, ka juridiskā loģika liek viņam domāt, ka bankas darbībā varētu būt saskatāmas maksātnespējas pazīmes, jo valsts iestādes nepieņem šādus lēmumus par darbības apturēšanu kompānijām, kuru darbība norisinās normāli un kurām nav finanšu problēmu.

Lēmums par ierobežojumiem bankas darbībā, jurista skatījumā, ir viens no labākajiem, lai novērstu situāciju, kad naudas līdzekļi masveidā no bankas aizplūst.

Viņa skatījumā, ir saprotama arī iestāžu publiskā piesardzīgā polemika, lai netiktu satricināts viss banku sektors, cilvēki nesāktu satraukties un nezaudētu uzticību arī citām bankām.

Jurista vērtējumā, bez nopietna finanšu atbalsta no ārpuses, ko sniegtu valsts vai privātais investors, bankas darbības atjaunošana patlaban varētu nebūt iespējama.