Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) regulāri apkopo datus par Latvijas banku sektora paveikto saistībā ar banku klientu bāzes attīrīšanu no t.s. čaulas veidojumiem, kuri vienlaikus atbilst divām normatīvajos aktos definētajām pazīmēm. Kopš marta un aprīļa šādu veidojumu skaits klientu bāzē ir dinamiski sarucis, un šobrīd tādu čaulas veidojumu, ar kuriem jāpārtrauc sadarbība, īpatsvars Latvijas banku noguldījumos ir ap 0.5%.
Nodrošinot nepieciešamo pārmaiņu vadību Latvijas finanšu sektorā, 09.05.2018. stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (tālāk tekstā – NILLTFN likums), kas uzliek pienākumu tirgus dalībniekiem Latvijā 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm – nav faktiskas saimnieciskās darbības un ekonomiskās vērtības, nav prasības sagatavot finanšu pārskatus. Minētie grozījumi stājās spēkā 09.05.2018., tas nozīmē, ka 60 dienu termiņš šo likuma prasību izpildei ir 07.07.2018.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: “Šobrīd ar pārliecību varam sacīt, ka Latvijas bankas šo uzdevumu ir uztvērušas ar lielu atbildības sajūtu, process rit dinamiski un tiks pabeigts noteiktajā termiņā. Situācija atbilstoši likuma mērķim uzlabojas ar katru dienu – riskantā nauda kopā ar šiem čaulas veidojumiem iet projām no Latvijas finanšu sektora. Jāpiebilst, ka bankas, demonstrējot labo gribu, pašattīrīšanās procesu saistībā ar čaulas veidojumu izvērtējumu iesāka jau iepriekš. Šobrīd klientu bāzē ir ļoti būtiski samazinājies arī to čaulas veidojumu noguldījumu skaits, ar kurām sadarbība nav aizliegta, tādējādi kopumā visu čaulas kompāniju noguldījumu apjoma kritums Latvijas bankās šī gada laikā vien bijis vairāk nekā divas reizes liels.”
Lielākā daļa Latvijas banku ir jau pilnībā pārtraukušas sadarbību ar uzņēmumiem, kas atbilst čaulas veidojumiem ar minētajām divām pazīmēm. Sektorā pēdējo divu gadu laikā iesāktais pārmaiņu process, atsakoties no augsta riska klientiem un viņu noguldījumiem (ne tikai čaulas veidojumiem), aktīvi turpinās. Latvijas bankas nodrošina pārmaiņas klientu struktūrā – katra banka padziļināti vērtē savu klientu riska profilu, un, ja tas nepieciešams, atsakās no pārāk augsta riska klientiem. Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars jūnija beigās Latvijas bankās ir 28% (bez ABLV Bank AS daļas – vien 22%), kas ir neierasta situācija Latvijas finanšu sektorā.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: “Šis ir bijis ievērojams citu valstu noguldījumu daļas samazinājums, kuru mūsu banku sektors ir spējis paveikt profesionāli kontrolētā veidā – mierīgā ceļā un bez liekiem satricinājumiem, tas ir jānovērtē. Turklāt joprojām ir saglabāts pietiekami augsts likviditātes līmenis, kas zināmā mērā ir apliecinājums arī FKTK uzraudzības darbam pēdējos gados, prasot uzturēt augstākus darbības rādītājus ārvalstu banku segmentam. Tagad šīs prasības ir sevi attaisnojušas. Saistībā ar riskantiem NVS valstu noguldījumiem vēlamo 5% līmeni būsim sasnieguši tuvākajos mēnešos. Vēl skatīsim patiesā labuma guvēju bāzi noguldījumiem, kuri šobrīd ir kvalificēti kā “pārējās valstis”. Ja redzēsim šajā segmentā lielu sadaļu ar NVS labuma guvējiem, tad būs vēl papildu izvērtējums un pārrunas ar bankām, jo mēs nevēlamies, lai NVS klientūra paslēptos zem citu valstu jurisdikcijām.”
Noguldījumu ģeogrāfiskā struktūra (skatīt pievienotajā FKTK infografikā “Pārmaiņu vadība 2015 – 2018”) rāda, ka Latvijā dominē iekšzemes noguldījumi – 71%, Eiropas Savienības noguldījumi ir 12%, citu valstu – 11%, savukārt NVS noguldījumu apmērs sarucis līdz 6%.
Kopumā divos gados ārvalstu noguldījumu aizplūde mērāma vairāk nekā 5 mljrd. eiro apmērā. FKTK prognozes rāda, ka šā gada beigās ārvalstu noguldījumu apmērs varētu būt ap 3.5 mljrd. eiro, kas būtu apmēram 20% no visiem noguldījumiem Latvijas bankās.
