Arvien lielāku popularitāti gan Latvijā, gan pasaulē gūst finanšu tehnoloģiju risinājumi (FinTech) dažādiem naudas darījumiem, tomēr tikai 14% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pilnībā uzticas FinTech risinājumiem, ja runa ir par naudas darījumu pārvaldīšanu – norēķiniem, pārskaitījumiem, uzkrājumiem un tamlīdzīgi.
46% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka FinTech risinājumiem “uzticas daļēji”, bet pilnībā neuzticas – 10%, liecina AS Expobank sadarbībā ar pētījumu kompāniju Norstat veiktās aptaujas dati.
FinTech risinājumiem ikdienas naudas darījumu – norēķinu, pirkumus, uzkrājumus, kredītu saņemšanu u.c. – veikšanai visvairāk uzticas cilvēki ar augstāko izglītību (15% aptaujāto), cilvēki, kuru personīgo ienākumu līmenis mēnesī pārsniedz 1200 eiro (29%), ārpus pilsētām dzīvojošie (18%). Bet visskeptiskākie, proti – tie, kuri neuzticētu savus naudas darījumus FinTech platformām, – dzīvo Latgalē (17%), ir ar pamata vai vidējo speciālo izglītību (13%) un personas, kuru ienākumu līmenis mēnesī nepārsniedz 550 eiro (13%).
Kā rāda aptaujas dati, attieksme pret FinTech risinājumiem ir līdzīga gan vīriešiem, gan sievietēm – skeptisko un atbalstošo daudzums ir gandrīz vienāds, turklāt, arī analizējot respondentu atbildes pa vecuma grupām, nav novērojams izteikts atbalsts vai noliegumus FinTech risinājumiem kāda konkrēta vecuma cilvēkos.
“Finanšu tehnoloģiju risinājumi vairāk saistās ar jaunuzņēmumiem un nebanku finanšu uzņēmumiem, tomēr arī bankas pievēršas šai nozarei un arvien biežāk piedāvā saviem klientiem dažādus attālinātus risinājumus naudas darījumiem,” stāsta AS Expobank valdes priekšsēdētājs Rolands Legzdiņš. “Klienti arvien biežāk vēlas saņemt pakalpojumus digitālajā vidē, tādēļ arī Expobank pašlaik strādā pie vairākiem tehnoloģiju attīstības projektiem. Viens no būtiskākajiem aspektiem, veidojot digitālus risinājumus, bez šaubām, ir drošība, jo ikviens no mums vēlas, lai viņa nauda būtu drošībā, lai nebūtu jāuztraucas par informācijas vai finanšu nonākšanu svešās rokās, tādēļ aptaujas respondentu piesardzība ir saprotama. Savukārt mūsu kā pakalpojumu piedāvātāju pienākums ir darīt visu, lai uzticēšanās finanšu tehnoloģiju risinājumiem pieaugtu.”
“Līdzīgi kā mobilajiem telefoniem ir dažādas paroles, autentificēšanās ar pirkstu nospiedumu vai sejas atpazīšanas programmas, arī finanšu tehnoloģiju risinājumos tiek rūpīgi domāts par personas identificēšanas procesu, kas pilnībā izslēgtu iespēju klienta naudas līdzekļiem vai darījumiem piekļūt bez īpašnieka ziņas,” skaidro Expobank valdes priekšsēdētājs. “Piemēram, mūsu bankas termiņnoguldījumu platformā SmartDeposit izmantojam divkāršu autentifikācijas sistēmu”.
Saskaņā ar veiktās aptaujas datiem, vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (51%) vismaz vienu reizi ir izmantojuši elektronisko norēķinu platformas pirkumiem internetā (piemēram, PayPal, Klix u.c.), vismaz 37% Latvijas iedzīvotāju kaut reizi ir izmantojuši kādu mobilo lietotni maksājumu veikšanai, 17% ir saņēmuši aizdevumu, izmantojot attālinātu risinājumu (mobilo lietotni, tīmekļa vietni), 16% attālināti veikuši naudas noguldījumus depozītā, bet vismaz 17% izmanto “virtuālās krājkasītes”, kurās nauda tiek uzkrāta, noapaļojot līdz veselam eiro katra veiktā pirkuma summu un no atlikuma veidojot uzkrājumu.
Aptauju par iedzīvotāju attieksmi pret FinTech risinājumiem AS Expobank veica sadarbībā ar pētījumu centru Norstat šā gada februārī. Aptaujā piedalījās 1400 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
