Kā jau Valsts kontrole atzīst, FM pēdējā gada laikā ir ieguldījusi lielu darbu, lai sakārtotu uzskaiti un gada pārskatā iekļauto informāciju par FM īpašumā un valdījumā esošajiem valsts nekustamajiem īpašumiem. Izpildot atlikušos Valsts kontroles ieteikumus, informācija par īpašumiem būs pilnīga un aktuāla.

Tāpat Finanšu ministrija piekrīt Valsts kontroles konstatētajiem faktiem par maksātajām piemaksām par virsstundu darbu, īpaši 2010. gada pēdējā ceturksnī. Tā kā piemaksa par virsstundu darbu ir likumā paredzēta iespēja, un neaizpildīto štata vietu dēļ FM veidojās algu fonda ietaupījums, darbiniekiem tika apmaksāts reālais virsstundu darbs. Virsstundu apmaksa notikusi valdības un Saeimas akceptētā budžeta likumā noteiktā algu fonda ietvaros.

Piemaksas pie darba algas noteiktas, lai laikus un kvalitatīvi izpildītu ministrijai dotos uzdevumus. Virsstundu skaits pēdējā ceturksnī ir saistīts ar gadskārtējā (2011. gada) valsts budžeta likumprojekta un tā pavadošo likumu izstrādi, un šie uzdevumi bija jāveic atbilstoši valdības plāniem tieši pēdējos ceturkšņos (pēc jaunās valdības apstiprināšanas). Finanšu ministrijai nebija iespējams saplānot darbus un uzdevumus iepriekš, jo MK pieņēma operatīvus lēmumus, īpaši gadījumos, kad tika sasauktas MK kabineta ārkārtas sēdes (arī brīvdienās). Paralēli steidzami un lielos apjomos bija jāgatavo informācija SVF/EK misijām. 2010. gada laikā, ņemot vērā situāciju finanšu tirgū un ekonomiskās problēmas, FM darbiniekiem būtiski pieauga darba apjoms, piemēram, īstenojot Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmā iekļautos uzdevumus. 2010. gadā kopumā virsstundas ir bijušas 150 darbiniekiem (t.i, 41% no FM strādājošajiem).

FM gan pauž neizpratni, kādēļ Valsts kontrole īpaši izceļ faktu, ka virsstundās veiktais darbs ir tas pats, kas minēts darbinieku amata aprakstos, jo saskaņā ar Darba likumu virsstundu darbs ir darbs, ko darbinieks veic virs normālā darba laika, un līdz ar to virsstundu darbs tieši atbilst amata aprakstā noteiktajam.

Jāņem vērā, ka ministrijā ir samazināts darbinieku skaits, samazināts atalgojums un līdz ar to pieauga arī personāla mainība (līdz 19%), kā arī vidēji gadā 11% strādājošo ir ilgstošā prombūtnē. Tādēļ, lai nodrošinātu funkciju izpildi, nepārprotami pieaug slodze un darba apjoms strādājošajiem. Atrast kvalificētu personālu bija ļoti sarežģīti, jo, piemēram, 22 izsludinātie konkursi uz vakantiem amatiem tika noslēgti bez rezultāta, jo nebija iespējams atrast atbilstošas kvalifikācijas pretendentus, kas būtu ar mieru ieņemt šo amatu par FM piedāvāto algu.