Finanšu ministrija skaidro, kāpēc IZM budžetā radies iztrūkums

FM uzsver, ka jau šā gada sākumā, oficiāli uzrunājot Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), tika aizrādīta nekorektā finanšu plānošana skolotāju algu jautājumā.

«Pēc būtības IZM tikai pieprasa papildu valsts budžeta finansējumu, neveicot reformas nozarē un sistēmas uzlabojumus.  Savukārt  FM uzskata, ka papildu valsts budžeta resursi ir piešķirami vienlaicīgi ar strukturālo reformu pasākumu plāna apstiprināšanu, kas veicinātu izglītības sistēmas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu. Līdz ar to beidzot arī pedagogi sajustu būtisku ieguvumu no papildu finanšu līdzekļu piešķiršanas,» norāda FM.

Lai nodrošinātu piemaksu tiem pedagogiem, kuri ir saņēmuši 3. kvalifikācijas pakāpi, no 2013. gada 1. septembra ir piešķirts papildu finansējums 3,28 miljonu latu apmērā, savukārt 2014.-2016. gadam ir piešķirti 9,84 miljoni latu.

FM norāda, ka šā gada sākumā IZM pieprasīja palielināt bāzes izdevumus 2014.-2016. gadā pedagogu darba samaksai, pamatojot to ar būtisku skolēnu skaita palielinājumu, sākot ar 2013./2014. mācību gadu. FM pieprasīja papildu informāciju un veica izglītojamo skaita izmaiņu analīzi, kā rezultātā secināja, ka no 2000. gada līdz 2012. gadam vidēji ap 60% no 9. klašu skolēniem turpina mācības vidusskolā, savukārt IZM prognozes aprēķinos izmantoja nekorektu pieņēmumu, ka 2013./2014. mācību gadā 80% 9. klašu skolēnu turpinās mācības vidusskolā. Līdz ar to apstiprinājās FM aizdomas, ka IZM mēģina atrisināt finansējuma nepietiekamības problēmas, nekorekti norādot skolēnu skaitu.

FM februārī ar oficiālu vēstuli vērsa uzmanību uz IZM nepamatotajām un apšaubāmajām prognozēm par skolēnu skaita pieaugumu un ar to saistītajām izmaksām. IZM pilnībā atzina pieļautās kļūdas un nepamatoto finansējuma palielinājumu atsauca.

Papildus analizējot IZM iesniegtos datus, FM radās bažas, ka valsts budžetā 2013. gadam paredzētais nesadalītais finansējums mērķdotācijām pašvaldībām ir nepietiekošs, lai  nodrošinātu finansējumu 2013./2014. mācību gada pirmajiem četriem mēnešiem tādā pašā apmērā kā iepriekš. Pārbaudot aprēķinus par pedagogu darba samaksas nodrošināšanu, FM konstatēja, ka vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu vadītāju, vietnieku un pedagogu mēneša darba algas likmes par 10% ir paceltas visiem pedagogiem, nevis paaugstinātas tikai zemākās mēneša darba likmes kā paredzēja noslēgtais sadarbības memorands ar izglītības nozares arodbiedrībām.

Tādējādi IZM nav realizējusi iepriekš plānotās reformas nozarē, lai jau laikus atrisinātu tik būtisku jautājumu saistībā ar Latvijas pedagogu atalgojumu, un nav īstenojusi plānotos politikas rezultātus – intensīvāku atalgojuma pieaugumu pedagogiem.

Turklāt 5. martā valdība uzdeva IZM saskaņot ar FM un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) informatīvo ziņojumu par pedagogu darba samaksas reformas īstenošanas gaitu atbilstoši MK lēmumiem un turpmāk plānotajiem pasākumiem, izvērtējot valsts budžetā ieplānoto un nepieciešamo finansējumu pedagogu darba samaksai, tajā skaitā valsts budžetā 2013. gadam paredzēto nesadalīto finansējumu 2013./2014. mācību gada pirmajiem četriem mēnešiem un 2014.-2016. gadā papildu pieprasītā finansējuma pamatojumu. IZM, piekrītot norādījumiem, atteicās no pieprasītā papildu finansējuma pedagogu darba samaksas bāzes izdevumiem, kā arī aicināja saskaņot, ka informatīvo ziņojumu MK neiesniegs.

FM aizvien uzskata, ka IZM bija savlaicīgi jāizpilda MK dotais uzdevums un jāiesniedz informāciju valdībā. Pretēji tam IZM lūdza atlikt dotā uzdevuma izpildi līdz 2013. gada 31. maijam.

FM norāda, ka IZM nekavējoties reformu kontekstā ir jārisina šis uzdevums. Savukārt FM arī turpmāk ir gatava konstruktīvai sadarbībai ar nozares ministriju, lai nodrošinātu optimālāko risinājumu un valdības doto uzdevumu praktisko ieviešanu pēc iespējas tuvākā laikā.