Sniedzot oficiālas atbildes Saeimas deputātiem par juridisko pakalpojumu iepirkumiem, ko veikušas valsts pārvaldes institūcijas, Finanšu ministrija (FM) nav uzrādījusi līgumu par 125 000 latu, bet FM pakļautības iestāde Valsts kase – par 100 000 latu.
Šie iepirkumi nav uzrādīti pagājušā gada beigās finanšu ministra Andra Vilka parakstītajā atbildē Saeimas deputātiem, bet tie ir atrodami citos publiskos avotos – FM un Valsts kases mājaslapās.
Gan fakts, ka šīs ir vienas no vislielākajām summām, kas valsts pārvaldē iztērētas advokātu biroju nolīgšanai, gan arī sīkā blēdīšanās, tā kā nepamanot, tā kā piemirstot 100 000 latu iepirkumus, ļauj izteikt pieņēmumu, ka šo valsts pasūtījumu saņēmēji ir politiski pietuvināti partijai Vienotība, kas jau ilgus gadus saimnieko FM. Jāatgādina, ka līdz šim no advokātu cunftes politiski iezīmējušies bija zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs (piedaloties politiskās manifestācijās) un Prudentia kā Vienotības ministriju un advokātu birojs Triniti kā Reformu partijas ministriju apkalpotāji.
Saeimas deputātiem noslēpto līgumu par juridisko pakalpojumu sniegšanu 125 000 latu vērtībā FM slēgusi ar zvērinātu advokātu biroju Glimstedt un Partneri 2012. gada maijā. Savukārt 100 000 latu vērto līgumu Valsts kase slēgusi ar advokātu biroju Raidla, Lejiņš un Norcous pagājušā gada martā.
Cita starpā Valsts kase Saeimas deputātiem nav uzrādījusi arī 40 000 latu līgumu «Konsultāciju sniegšana publiskā sektora gada pārskata un skaidrojumu sagatavošanā» ar Pricewaterhouse Coopers.
Gan birojs Glimstedt un Partneri, gan Raidla, Lejiņš un Norcous ir iecienīti arī citās valsts pārvaldes struktūrās, kur pie varas ir Vienotības cilvēki. Piemēram, Glimstedt un Partneri bez pieminētā 125 000 līguma slēgusi divus līgumus kopumā par 32 000 latu ar Valsts kasi, piecus līgumus par 33 500 latiem ar Privatizācijas aģentūru, piecus līgumus par 41 000 latu ar Satiksmes ministriju.
Savukārt Raidla, Lejiņš un Norcous bez pieminētā simttūkstošnieka slēgusi līgumu par 7600 latiem ar FM, četrus līgumus par 82 000 latu ar Privatizācijas aģentūru, divus līgumus par 16 000 latu ar Latvijas Garantiju aģentūru.
Cita starpā biroja Raidla, Lejiņš un Norcous partneris advokāts Ģirts Lejiņš savulaik kopā ar R. Vonsoviču darbojās gan birojā Lejiņš, Edžiņš, Torgāns un Vonsovičs, gan birojā Lejiņš, Torgāns un Vonsovičs. Viņš kopā ar starptautisko advokātu biroju Clifford Chance bija viens no Lattelekom mierizlīguma arhitektiem. Kā zināms, Lattelekom mierizlīgumu uzreiz pēc tā noslēgšanas Saeima nosodīja kā tādu, kurā saskatāmas valsts nozagšanas pazīmes.
Kā NRA.lv jau rakstīja, Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš vērsies KNAB un Valsts kontrolē, lai šīs institūcijas savas kompetences ietvaros izpētītu gadījumus, kad valsts pārvaldei piesaistīti juridiskie biroji un par to kopumā iztērēti miljoni. Galvenais arguments, kāpēc šie gadījumi ir jāpēta kompetentām iestādēm, – valsts mantas izšķērdēšanas novēršanas likums aizliedz «slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās institūcijas amatpersonas vai darbinieka pienākumos», un šo aizliegumu var neievērot tikai izņēmuma gadījumos.
Uldis Dreiblats
