Valsts nevar ar katru cilvēku iet un auklēties, mēs varam kaut kādu rāmi piedāvāt, bet nevaram pilnībā to risināt», radījis satraukumu par valdības attieksmi. Šādā veidā A. Vilks ir apgāzis visas valdības deklarācijā un arī paša pārstāvētās Pilsoniskās savienības dibināšanas dokumentā paustās apņemšanās par «cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi» un «mazinātu Latvijas cilvēkresursu aizplūšanu», raksta NRA.lv.

Parlamentā neiekļuvušās Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšsēdētājs Aivars Timofejevs ir tiešs – no ministra izteikumiem izriet: ja kāds nav apmierināts ar valdības politiku, viņš ir tiesīgs izvēlēties – vai palikt šajā valstī vai pārcelties uz kādu citu zemi. «Ministrs rosināja latviešus ņemt piemēru no citu valstu pilsoņiem, kuri, ja nevar atļauties dzīvot līdzšinējā līmenī, meklē jaunu mājokli un darbu. Šis kliedzoši ciniskais padoms, jādomā, attiecas arī uz tiem cilvēkiem, kuri Vilka kungu ievēlēja par deputātu.»

Prezidenta paspārnē esošās Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis neslēpj, ka finanšu ministram vajadzēja izvēlēties citu retoriku, kas mudinātu iedzīvotājus palikt Latvijā, nevis to pamest. «Argumentus, kāpēc Latvijas cilvēki ir vēlami un vajadzīgi Latvijas valstij, var izdomāt jebkurā situācijā. Pat ja nav konkrētu piemēru – re, kā mēs šo izveidojām vai kādi ir nodokļi –, ir jābūt kādiem pamatargumentiem. Mums ir grūti, bet mums vajadzēs jūsu pienesumu, atbalstu, mēs centīsimies. To var pateikt drusku jēdzīgāk,» uzskata R. Ķīlis.

Savukārt Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs uzsver, ka īstermiņa emigrācija ir pat vēlama, taču tā nedrīkst kļūt par ilgtermiņa rīcību. «Varētu kaut kā mudināt cilvēkus īstermiņā plānot braukšanu strādāt ārvalstīs, bet vienlaikus ir jādomā, kā šos cilvēkus dabūt atpakaļ. Diemžēl mēs zaudējam šo cīņu. Pusgads, gads ir tas laiks, kad var pārciest esību prom no ģimenes, taču ilgāk, it īpaši, ja bērni sāk iet skolā, ir jābūt kopā ar ģimeni,» uzsver demogrāfs. I. Mežs min kādu daudzbērnu ģimeni, kura izvēlējusies doties uz Īriju, jo tur bērnu pabalstos var saņemt ievērojami lielāku summu nekā Latvijā. «Mums bija zināma ģimene ar desmit bērniem, no kuriem deviņi bija aizbraukuši uz Īriju. Tur pabalsts, pat ja nestrādā, ir 1500 eiro, un tas ir grūti pārvarams arguments – no pabalsta atteikties un atbraukt atpakaļ uz Latviju, kur nav īsti kur strādāt un ja būs, tad aldziņas ir nelielas.»

***

VIEDOKĻI

Roberts ĶĪLIS, Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs:

– Attiecībā uz aizbraukšanu Latvija ir specifiskā situācijā, proti, mūsu nepatīkamā demogrāfiskā situācija un tendences prasa vismaz uzmanīgu retoriku par motivāciju aizbraukt vai palikt. Valsts nevar auklēties, jo patiešām valsts nav auklīte. Skaidrs, ka nevar atbildēt par katru cilvēku, vājībām, taču var piedāvāt virkni darbību, rīcībpolitiku un pasākumus tiem, kas atbalsta palikšanu Latvijā. Šī otrā daļa izpaliek ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Andris ŠĶĒLE, Saeimas Nacionālās drošības komisijas Demogrāfijas politikas apakškomisijas priekšsēdētājs:

– Ceru uz to, ka ministrs Vilks neatspoguļo valdības kopīgo viedokli un tas nekādā veidā nav premjera viedoklis. Premjeram būtu labi norobežoties no tādiem izteikumiem. Man gribētos cerēt, ka vienkārši finanšu ministrs varbūt, konsolidējot kārtējos 50 miljonus budžeta grozījumos, nedaudz ir kļuvis paviršs un nepadomājis līdzi savu vārdu jēgai. Demogrāfijas jautājumu sakarā ir trīs svarīgi aspekti – dzimstība, mirstība un migrācija. Šīs visas trīs komponentes kopumā ir vairāk nekā būtiskas, skatoties uz Latvijas nākamo gadu izredzēm.

Ilmārs MEŽS, Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs:

– Īstermiņa emigrācija, kad aizbrauc uz pusgadu, gadu pastrādāt uz Īriju, Lielbritāniju vai Vāciju, ir pat apsveicama, jo cilvēks nevar uzturēt sevi no sociālā budžeta, bet aizbraucot var uzturēt sevi, ģimeni. Īstermiņa emigranti būtu pat izdevīgi, bet nelaime ir tā, ka īstermiņš pagarinās un kļūst par pastāvīgu ieradumu. Valstij ir jādomā, kā mēs pievilināsim šos cilvēkus pēc tam, kad krīze būs jau beigusies, pēc gada vai trijiem. Valdības deklarācijā ir ierakstītas prioritātes par tautas ataudzi. Pagaidām vēl nevaru tās saskatīt. Varbūt demogrāfijas komisija, kura ir izrādījusi lielu interesi, varētu to veicināt.